Valsts sociālo iemaksu sadalījums

Sākot no 1993. gada notika nopietna nodokļu sistēmas tiesiskās bāzes pārskatīšana, jo atsevišķu nodokļu likmes bija pārlieku augstas, un uzņēmēji dažādā veidā arvien vairāk centās izvairīties no nodokļu maksāšanas. Nozīmīgas izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā notika 1994. līdz 1998. gadam, kad gandrīz visi līdz tam spēkā esošie nodokļu likumi tika nomainīti ar jauniem likumiem, kas precizēja vai atcēla jau esošos nodokļus vai to vietā ieviesa vairākus jaunus. 1995. gada 2. novembrī tika pieņemts jauns likums „Par sociālo nodokli”, ko 1998. gada 1. janvārī nomainīja pirms tam pieņemtais likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Sociālais nodoklis tika aizstāts ar valsts obligātajām sociālajām iemaksām, kurām pēc būtības tāpat palika nodokļa raksturs un maksāšanas pamatprincipi Valsts sociālās aprūpes budžetā. Tika noteikts, ka ar 1996.gada 1.janvāri sociālā nodokļa likme būs 38 procenti, no kuriem 37 procentus maksā darba devējs un 1 procentu — darbinieks. Ar 1996.gada 1.jūliju 33 procentus maksās darba devējs un 5 procentus — darbinieks. Savukārt ar 1997.gada 1.jūliju sociālā nodokļa likme būs 37procenti, no kuriem 28 procentus maksās darba devējs un 9 procentus — darbinieks. Jaunais likums paredzēja, ka sociālā nodokļa maksājumu sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem noteiks Ministru kabinets. Sociālās apdrošināšanas veidi ir: valsts pensiju apdrošināšana, sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam, sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana un vecāku apdrošināšana.…