1.1 Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi.
Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa.
1.2 Sociālās apdrošināšanas pamatprincipi paredz:
1) solidaritāti starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem ;
2) sociālās apdrošināšanas līdzekļu izmantošanu tikai sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem saskaņā ar likumu.
1.3 Sociālās apdrošināšanas veidi:
1) valsts pensiju apdrošināšana;
2) sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (apdrošināšana pret bezdarbu);
3) sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (darba negadījumu apdrošināšana);
4) invaliditātes apdrošināšana;
5) maternitātes un slimības apdrošināšana.
1.4 Sociāli apdrošināmās personas:
Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti:
visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devējs - iekšzemes nodokļu maksātājs,
obligātā aktīvā militārā dienesta karavīri, alternatīvā dienesta veicēji,
personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu,
personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu,…