Valstij piederošus uzņēmumus jebkurā tautsaimniecības nozarē sauc par valsts sektoru. Tam ir būtiska nozīme iedzīvotāju labklājībā, jo valsts sektora uzņēmumi nodrošina valsts iedzīvotājus ar sabiedriskām precēm un pakalpojumiem. Valsts loma ekonomikā ir daudzveidīga un ekonomisti nevar vienoties vai valsts iejaukšanās ekonomiskajos procesos ir nepieciešama, un ja jā, tad cik lielā mērā.
Daudzi ekonomisti apgalvo, ka valdības par daudz iejaucas privātajā ekonomiskajā sistēmā un traucē tirgus ekonomikas darbību. Citi uzskata, ka bez valdības kontroles un ietekmes nevar nodrošināt vienādas konkurences iespējas visiem, tātad veiksmīgu ekonomikas attīstību. Autore ar sava darba palīdzību vēlētos noskaidrot vai tiešām valstij ir tik liela nozīme, ka tirgus bez tās regulējošās darbības nespētu efektīvi funkcionēt, ka arī autore grib noskaidrot kā valsts darbība var ietekmēt iedzīvotāju labklājību.
Darba mērķis ir izpētīt valsts regulējošās darbības nepieciešamību ekonomikā, kā arī valsts sektora būtību un tā lomu ekonomikā.
Lai sasniegtu darbā izvirzīto mērķi ir jāizpilda sekojoši uzdevumi:
savākt un apkopot informāciju par valsts lomas veidošanos ekonomikā;
raksturot valsts lomu ekonomikā;
izpētīt valsts sektora būtību;
noskaidrot valsts sektora nepieciešamību ekonomikā;
izpētīt valsts regulējošo darbību;
izdarīt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus
Studiju darba metode ir literatūras atlase un analizēšana. Galvenokārt tiks izmantotas ekonomikas grāmatas, laikraksti, zinātnisko darbu izstrādāšanas metodiskie norādījumi un ziņojums par tautsaimniecības attīstību.
Cilvēce vienmēr ir centusies apzināt cilvēka vietu sabiedrībā un sabiedriskas attiecības, valsts lomu saimnieciskajā un politiskajā dzīvē. Jau Senajā Grieķijā un Romā filozofi domāja par valsts lomu sabiedrībā, tās būtību un funkcijām. Pēc Romas impērijas sabrukuma cilvēka vietai sabiedrībā un valsts lomas apzināšanai pievērsās tikai renesanses laikmetā.
Līdz ar kapitālisma laikmeta sākumu rodas gan jaunas vērtības, gan cita dzīves izpratne. Lai izveidotos kapitālistiskā ekonomika, jānotiek kapitāla sākotnējai uzkrāšanai, t.i., jārada trīs nepieciešamie nosacījumi: vajadzīgs kapitāls jeb brīvie līdzekļi, brīvs algots darbaspēks un attīstīts tirgus. Šos uzdevumus teorētiski izstrādā merkantilisma mācība.
Vēlīnā merkantilisma attīstības vieta ir jau Eiropas ziemeļi, to pārstāv aktīvāko jūras braucēju valstu – Anglijas, Francijas, Nīderlandes- autori.…