NOBEIGUMS
Mēs katrs vēlamies, lai mums un mūsu tuviniekiem būtu dzīves telpa, kur cilvēki ir savstarpēji labestīgi mēs vēlamies labas attiecības, gan ģimenē, gan arī sabiedrībā, kurā mēs dzīvojam un nevēlamies baidīties no līdzcilvēku ļaunprātības, agresijas un vardarbības. Tomēr cilvēku starpā attiecības veidojas dažādi: tajās rodas strīdi un negaidīti konflikti. Dažas konfliktsituācijas ieilgst vai pāraug agresijā, kas noved pie vardarbības un no tās rodas noziegums. Konflikti rodas tuvinieku, paziņu vai svešinieku starpā. Cilvēku personiskā pieredze rada priekšnoteikumus apzinātai vai neapzinātai izvēlei nodarīt otram pāri tādējādi īstenojot noziedzīgu rīcību. Kāda ir mūsu sabiedrības reakcija? Tajā brīdī, kas ir noticis pāridarījums. Policija, prokuratūra, tiesu un sodu izpildes iestādes iegriež kriminālprocesa zobratus, lai noskaidrotu: Kurš likuma pants ir pārkāpts? Kurš to ir izdarījis? Kādu sodu viņš vai viņa ir pelnījis? Ja likumpanta pārkāpums ir noticis, tātad valsts nav spējusi īstenot pamatfunkciju: Tātad garantēt cilvēka drošību, tas ir aizsargāt katru no mums un visus kopā, tāpēc izmantojot konfliktā iesaistītās puses valsts uzsāk kriminālprocesu, jo redz pārkāpumu pret valsti un likumu, kas rada vainu un vainīgo. Tādēļ taisnības vārdā nosaka vainīgai personai sodu un rūpējas par to, lai vainīgā persona tiktu sodīta. Pārkāpējs un cietušais pārsvarā ir vajadzīgi tam, lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, bet vai tā tiek atjaunots taisnīgums? Liela sabiedrības locekļu tic, ka bargi sodi ir ceļš uz noziedzības minimalizēšanu un iespēja pagarināt brīvības atņemšanas sodu attālina brīdi, kad pārkāpējs atgriezīsies sabiedrībā un atkal izdarīs jaunu noziegumu, kā arguments bieži vien izskan no cietušajiem, ievainotajiem, izvarotajiem un nogalināto cilvēku tuvinieku intereses, bet pētījumi liecina, ka sodi paši par sevi nespēj atrisināt kaitējumu, tie cietušajiem nesniedz atbildes: kāpēc noziegums ir noticis? Un neatjauno drošības sajūtu. Sodi paši par sevi nedod iespēju dalīties notikušajā un atkal atgūt vadību pār savu dzīvi. Lai justīcija sniegtu pati par sevi gandarījumu un pārliecību , ka valsts reakcijas rezultātā ir panākta taisnības atjaunošana mums visiem kopā jāpapūlas mazliet vairāk par mehāniska soda piemērošanu uzdodot citus jautājumus: Kam tika nodarīts pāri? Kas viņam būtu vajadzīgs? Kam pienākums un atbildība ir to nodrošināt? Ko šī konfliktsituācija vai noziegums ir ietekmējis? Līdzās formālai justīcijai. Jau vairāk nekā 30. gadus visā pasaulē attīstās cita domāšana un prakse, kas ietver atšķirīgu reakciju uz noziegumu un tām radītajām sekām. Ir jāsaprot, ka ir jādziedina visas tajā iesaistītās puses, kā vainīgo, tā cietušo un plašāku sabiedrību…
