Latvijas Republikā Valsts prezidenta amatu ieviesa Satversmes sapulce un paredzēja Satversme, kuru pieņēma 1922.gadā.
Pirmais Latvijas Valsts prezidents (no 1922. Līdz 1927. Gadam) bija Jānis Čakste (1859 – 1927). Pēc profesijas jurists ar Maskavas universitātes izglītību. Līdz 1922. Gadam viņš bija ievērojams sabiedrisks darbinieks un publicists. Kopš 1918. Gada J. Čakste veica Latvijas Tautas padomes priekšsēdētāja, bet kopš 1920. Gada – Latvijas Satversmes sapulces prezidenta pienākumus.
Jānis Čakste bija ideāls Valsts prezidents, reizē demokrātisks, katram pieejams, bet ar pašapzinīgu izturēšanos, izsmalcinātām manierēm, teicams orators. Būdams valsts prezidents, Jānis Čakste bija taktisks pret visām politiskajām partijām, nekad nepacēla balsi, nevainojami veica samierinātāja, saskaņotāja un pārliecinātāja funkcijas, jautājumu apspriešanu vadot ļoti racionāli un lietpratīgi.
Īpaši profesionāli un ieinteresēti viņš pievērsās Latvijas ārpolitikai un Latvijas armijai. J. Čakste ievērojami cēla Latvijas starptautisko autoritāti, pasargāja Latvijas armiju no politiskām ietekmēm.
Dažādu politisko spēku cienīts, tauta mīlēts, saukts par Čakstes tēvu, vienmēr un visur godāts – tāds Latvijas pirmais prezidents ir palicis latviešu tautas vēsturiskajā atmiņā. Latvijas strauja attīstība un vēsturiskā nostiprināšanās 20.gs 20tajos gados patiesi nav iedomājama bez šā izcilā latviešu sabiedriskā darbinieka veikuma.
Otrais Latvijas Valsts prezidents bija Gustavs Zemgals (1871 – 1939) ieņēma Valsts prezidenta amatu no 1927. Līdz 1930. Gadam.
…