1922.gadā pieņemtā Satversme nosaka, ka Latvijas Republika ir parlamentāra valsts. Saskaņā ar Satversmi LV Valsts prezidents ir valsts galva, bat nav izpildvaras vadītājs. Latvija tādejādi ir parlamentāra republika. Šāda situācija pastāv arī daudzās Eiropas un pasaules demokrātijās. Parlamenta vai īpašas elektoru kolēģijas ievēlētais prezidents bez operatīvas pārvaldes pilnvarām veiksmīgi darbojas, piemēram, Vācijā., Itālijā, Grieķijā.
LR Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru nosaka Satversme un Saeimas Kārtības rullis. Latvijas Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima ar absolūtu balsu vairākumu (ne mazāk kā ar 51 deputāta atbalstu) uz četriem gadiem. Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību. (LR Satversmes 37.pants) Valsts prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad viņam jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras. (LR Satversmes 38.p.) Tuvākā Saeimas sēdē pēc ievēlēšanas Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus, dod šādu svinīgu solījumu: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas." (LR Satversmes 40.p.) Satversme nosaka, ka prezidents ievēlams uz 4 gadiem, un pieļauj atkārtotu ievēlēšanu. Tomēr prezidents nevar ieņemt šo amatu ilgāk kā 8 gadus pēc kārtas. Saeimai, lai ievēlētu Valsts prezidentu, nepieciešama 51 balss. Prasība pēc šāda vairākuma saistīta ar izlemjamā jautājuma svarīgumu. Šīs noteikums var būt diezgan problemātiska barjera, ja neviena no Saeimā pārstāvētajām partijām nav šādā skaitā pārstāvēta Saeimā. Tādēļ Saeimas Kārtības rullis paredz amatpersonas ievēlēšanas kārtību vairākās balsošanas kārtās. Pirmajā balsošanas kārtā piedalās visi kandidāti, kuri devuši rakstisku piekrišanu pretendēt uz amatu. Ja neviens no prezidenta amata kandidātiem 51 balsi neiegūst, otrajā kārtā atkal balso par visiem izvirzītajiem kandidātiem. Tālākajās kārtās no piedālīšanās vēlēšanās pa vienam izslēdz kandidātus, kuri guvuši vismazāk balsu. Ja paliekot pāri tikai vienam pretendentam, neievēl arī to, tad kandidāti jāizvirza un vēlēšanas jārīko no jauna tik ilgi, kamēr kāds no viņiem saņems 51 balsi. Ņemot vērā, ka balsošana notiek aizklāti, iemetot urnā biļetenu, vēlēšanu procedūra var vilkties visai ilgi.
Saeima var atbrīvot prezidentu no amata ar 2/3 balsu vairākumu (67) no deputātu kopskaita. Tas jādara Saeimai slēgtā sēdē pēc ne mazāk kā puses (50) deputātu ierosinājuma. Šī noma paredzēta īpaši smagu konfliktu vai prezidenta likumpārkāpumu gadījumā. Tāda precedenta līdz šīm nav bijis. 2/3 deputātu piekrītot, prezidentu var saukt pie kriminālatbildības. Satversmes 85. p. paredz tam tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu, pēc kuras jārīko tautas nobalsošana. Prezidents zaudē savu amatu arī tad, ja tautas nobalsošana noraida priekšlikumu par Saeimas atlaišanu.…
