Ikviens Latvijas valsts prezidents simbolizē noteiktu laika posmu mūsu zemes vēsturē. Jebkurā varas sistēmā, arī tāda, kas raksturīga parlamentārai republikai, valsts galva ir pati ievērojamākā persona valstī. Latvijā Valsts prezidenta amats ar Satversmes noteiktām pilnvarām iedibināts pirms astoņiem gadu desmitiem. Kopš tā brīža Valsts prezidenta dzīve un politiskā darbība kļuvusi par tautas likteņa daļu.
1922. gadā pieņemtā Satversme nosaka, ka Latvijas Republika ir parlamentāra valsts. Tā paredz dominējošu Saeimu un relatīvi vāju, vispirms ar reprezentatīvām funkcijām apveltītu Valsts prezidenta institūciju. Kaut gan prezidentam ir dotas arī tiesības iesniegt likumprojektus Saeimā, sasaukt Ministru kabineta sēdes un atdot likumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Valsts prezidenta pilnvaru jautājums Latvijā kļuva aktuāls pēc neatkarības iegūšanas 1918. gada 18. novembrī, jo agrāk figurēja tikai apzīmējums ministru prezidents. 1920. gada 1. jūnijā Satversmes sapulce pieņēma „Likumu par Latvijas valsts iekārtu”, kurā bija iekļauts, ka Satversmes sapulces priekšsēdētājs vienlaikus pilda valsts galvas pienākumus, reprezentējot valsti starptautiski, pieņemot un akreditējot ārvalstu sūtņus, paraksta starptautiskos līgumus.
…