Latvijā netika novērota nozīmīga bankrota gadījumu palielināšanās, kas varētu tikt saistīta ar Krievijas krīzi, taču bezdarbs ļoti būtiski palielinājās no 7% 1998.gada vidū, līdz aptuveni 10%
Pozitīvas tendences valsts sociālekonomiskajā attīstībā un arī bezdarba mazināšanas pasākumi kopumā labvēlīgi iespaido procesus darba tirgū.
Būtiskā ekonomisko aktivitāšu samazināšanās pārejas perioda sākuma posmā izraisīja arī jūtamu nodarbinātības līmeņa samazināšanos un pārmaiņas nodarbinātības struktūrā. Strauji pieauga bezdarbs. Sekojošā izaugsme notika galvenokārt uz produktivitātes pieauguma rēķina, minimāli mainoties nodarbināto skaitam.
Pēdējos gados nodarbināto iedzīvotāju skaits praktiski nav mainījies, bet ir uzlabojušies bezdarba līmeņa rādītāji, jo samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Galvenie iemesli – darbaspēka resursu samazinājums galvenokārt sakarā ar iedzīvotāju skaita kritumu un dienas nodaļas studentu skaita straujo pieaugumu. Mazākā mērā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē tie iedzīvotāji, kas zaudējuši cerības atrast darbu vai arī personas, kas vēlas darboties mājsaimniecībā.
Latvijā turpinās strādājošo pārdales process starp tautsaimniecības sektoriem. Pēdējo piecu gadu laikā būtiski ir samazinājies strādājošo skaits lauksaimniecībā un rūpniecībā, bet palielinājies pakalpojumu nozarēs un celtniecībā.
Kopumā gandrīz visās nozarēs saglabājas tendence, kad nozares izaugsme maz ietekmē nodarbinātības pieaugumu tajā. Attīstoties un nostiprinoties privātajam sektoram pēc privatizācijas periodā, pastiprinās konkurence, kas uzņēmumiem liek meklēt veidus, kā samazināt izmaksas. Uzlabojoties uzņēmumu vadības stilam, daudzos gadījumos viens no galvenajiem izmaksu samazināšanas posteņiem ir izdevumu samazināšana nodarbinātībai, kas nereti izraisa strādājošo skaita samazinājumu. Šie procesi Latvijas tautsaimniecībā ir objektīvi, ņemot vērā tās kopējo zemo produktivitātes līmeni. Tāpēc arī turpmākā izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes pieauguma rēķina, mazāk radot strādājošo skaita palielinājumu.
Atšķirīgs ir nodarbinātības līmenis dažādos Latvijas reģionos. Zemākais bezdarba līmenis 2007.gada februārī reģistrēts: Rīgas rajonā - 4,8%, Ogres rajonā – 5,3%, Saldus rajonā – 5,3%, Tukuma rajonā – 5,3%, Cēsu rajonā – 5,6%, Valmieras rajonā – 5,8%, Jelgavas rajonā – 6,0%, Bauskas rajonā – 6,2%, Talsu rajonā – 6,3%, Ventspils rajonā – 6,6%, Limbažu rajonā – 7,0%, Gulbenes rajonā – 7,4%, Alūksnes rajonā – 7,5%, Madonas rajonā – 7,9%, Liepājas rajonā – 8,0%, Aizkraukles rajonā – 8,4%, Jēkabpils rajonā – 8,7%.…
