1.Policijas darba efektivitāte
Likuma „Par policiju” 1.pants nosaka, ka: „Policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.”
Konkretizējot šo pienākumu tiek noteikts, ka policijas uzdevumi ir :
garantēt personu un sabiedrības drošību;
novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;
atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus;
likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību iestādēm, privātpersonām un personu apvienībām to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā;
savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus.1
Analizējot minēto uzdevumu saistību ar policijai kopumā uzlikto pienākumu, jānorāda, ka pēc būtības likuma „Par policiju” 1.pants nosaka policijas darbam uzstādīto mērķi. Protams, šis mērķis pilnībā nav sasniedzams, taču mērķis tāpēc tiek uzstādīts, lai uz to tiektos.
Norāde uz mērķi ir sastopama arī efektivitātes definīcijā. „Efektivitāte – tas, cik viegli, ātri vai lēti ar attiecīgo līdzekli, metodi vai rīcības veidu sasniedzams noteikts mērķis”2.
Pētot citas vārdnīcas vārds efektīvs tiek skaidrots, kā „tāds, kas dod vēlamos rezultātus”.3 Te gan būtu jānorāda, ka tieši tiesību aktos, kas skar Valsts policijas darbu nav noteikts ne tikai tās darbības mērķis, bet arī sasniedzamie rezultāti. Šādos apstākļos ir grūti veidot prasības darba efektivitātei, kas var tikt uzstādītas darbiniekiem vai iestādei kopumā.…