1918.gadā 18.novembrī notika Latvijas valsts neatkarības proklamēšana un 19.novembrī Tautas Padomes sēdē iecēla ministrus. Par pirmo Latvijas iekšlietu ministru kļuva M.Valters. Tā kā valsts iekšējās kārtības nodrošināšana joprojām bija neprofesionālās un lielinieciski noskaņotās Tautas milicijas rokās, to atsauca, un jaunā valsts ķērās pie savas- profesionālās un politiski neitrālas- policijas izveidošanas. Latvijas teritoriju sadalīja 23 policijas vienībās.
Tika izveidotas 17 apriņķu pārvaldes un sešas prefektūras. 1918.gada 5.decembrī jaunā, tikko izveidotā Latvijas Republikas policija sāka darbu. Tātad Latvijas policijas vēsture sākas ar 1918.gadu, kad „Latvija” radās kā valstisks veidojums. Līdz tam Latvijas teritorijā pastāvēja dažādu valstu teritoriālie veidojumi.
Praktiski, sākotnēji uzmanība pievēršama politiskajām izmaiņām vēsturē, jo, mainoties politiskajai situācijai, mainījās arī likumdošana, kārtībsargājošo institūtu uzdevumi un nereti arī- pats nozieguma jēdziens. Tā kā galvenās policijas funkcijas bija nodotas valsts un pilsētas karakalpu pārziņā, kuri tieši tika iejaukti visos politiskos strīdos, tās skāra arī sabiedriskās kārtības uzturēšanas principus.
Arī XX un XI gadsimta beigās policija nav pasargāta no politikas. Regulāri tiek policijas struktūra pielāgota politiskajām reformām. Praktiski, pārmaiņas policijas struktūrās notika gan toreiz, gan tagad, un konkrēti 2005.gada 30.decembrī tika parakstītas Valsts policijas pavēles „Par štatu organizatoriskajiem jautājumiem”, ar kurām tika apstiprināti jaunie Valsts policijas struktūrvienību štati. Līdz ar ko notika kārtējās Valsts policijas struktūras reformas.
Darba mērķis:
Apskatīt un izpētīt Latvijā spēkā esošo likumdošanu un normatīvos aktus, kas pamato un regulē valsts policijas struktūru.
Darba uzdevumi:
1. Izpētīt Latvijā spēkā esošos likumdošanas aktus un citus normatīvos aktus, kas regulē valsts policijas struktūrvienības un tās darbības.
2. Noskaidrot, cik pielietojama un pilnīga ir Latvijas normatīvo aktu bāze valsts policijas struktūrā.
3. Sniegt rekomendācijas materiālo tiesību normu pilnveidošanai policijas struktūrā.
Darbā tiks izpētīti pašreiz spēkā esošie likumi un normatīvie akti, kas pamato un regulē policijas struktūru.
„Policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.”1
Kā jau ievadā tika minēts1918.gadā 18.novembrī notika Latvijas valsts neatkarības proklamēšana un 19.novembrī Tautas Padomes sēdē iecēla ministrus. Par pirmo Latvijas iekšlietu ministru kļuva M.Valters. Tā kā valsts iekšējās kārtības nodrošināšana joprojām bija neprofesionālās un lielinieciski noskaņotās Tautas milicijas rokās, to atsauca, un jaunā valsts ķērās pie savas- profesionālās un politiski neitrālas- policijas izveidošanas. Latvijas teritoriju sadalīja 23 policijas vienībās. Tika izveidotas 17 apriņķu pārvaldes un sešas prefektūras. 1918.gada 5.decembrī jaunā, tikko izveidotā Latvijas Republikas policija sāka darbu. Un 1918.gada 5.decembrī Tautas Padome pieņēma pagaidu noteikumu, kas regulēja valsts iekšējās drošības organizāciju. Saskaņā ar „Pagaidu noteikumiem par iekšējās apsardzības organizēšanu” policijas pienākumu izpildīšanai Latviju sadalīja 23 atsevišķās policijas vienībās.2
Pašreiz policijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, starptautiskie līgumi, šis likums, citi Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti, kā arī pašvaldību lēmumi, ja tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.3
Policija sastāv no:
Valsts policijas, kura ir iekšlietu ministra pārraudzība esoša pārvaldes iestāde, kas atbilstoši kompetencei īsteno valsts politiku noziedzības apkarošanas un sabiedriskas kārtības un drošības aizsardzība, kā arī personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzība.4 Praktiski, Valsts policija savas kompetences ietvaros izpilda savus pienākumus visā Latvijas Republikas teritorijā.…
