Valsts – viena no sabiedrības organizācijas formām, vienas augstākās varas tiesiski organizēts un vadīts noteikts cilvēku kopums konkrētā teritorijā, kopējo mērķu sasniegšanā.
‘’Termins ‘’valsts’’ savā vispārējā un mūsdienīgajā nozīmē radies vēlāk nekā organizācijas veids, kuru tas apzīmē, jo vēl 15 gs. Grieķi pilsētvalsti apzīmēja ar terminu ‘’polis’’, bet romieši lietoja nosaukumu ‘’civitas’’ un ‘’respublica’’, kamēr dzīvoja valstī - pilsētā. Kad Roma paplašināja savu attālākajās teritorijās un kļuva par ķeizaristi, šo organizāciju dēvēja par ‘’impēriju’’.
Viduslaikos eiropieši dažādi sauca teritorijas pārvaldīšanas organizāciju. Latīņu vārds ‘’regnum’’ (karaliste) vai vācu vārds ‘’das Reich’’ (valsts) nozīmēja karaļa vai firsta varu. Vārds ‘’terra’’ (lat. zeme) un tā ģermāņu ekvivalenti (piemēram, ‘’das Land’’) arī apzīmēja valsti, uzsverot, cik svarīga toreiz bija zemes pārvaldīšana.
Terminu ‘’valsts’’ vispārējā nozīmē ieviesis itāliešu domātājs Nikolo Makjavelli; itāliešu vārds ‘’lo stato’’, kas cēlies no latīņu vārda ‘’statuss’’, kļuva par pamatu 16. gs. veidotajiem atvasinātajiem terminiem citās modernajās valodās. No šejienes cēlies franču vārds ‘’l'etat’’, vācu vārds ‘’der Staat’’ vai angļu vārds ‘’a state’’. Citi vārdi, tādi kā ‘’karaliste’’ vai ‘’republika’’, vairs nenozīmēja valsti tās vispārējā izpratnē, bet apzīmēja vienīgi valsts konkrētās formas.’’1
…