Kontrabanda pieder pie noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā. Šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšana lielos apmēros var ietekmēt valsts ekonomiku, tāpēc kontrabandas apkarošanai ir jāpievērš liela uzmanība.
Referātā tiks apskatīta kontrabanda, tās ierobežošana un novēršana, kā arī kontrabandas iedalījums pēc smaguma pakāpes.
Galvenie referātā izmantotie avoti būs Krimināllikums un Administratīvo pārkāpumu kodekss.
“Valsts pārvaldes iestādes ir centrālās un vietējās izpildvaras orgāni, kurus izveidojusi Saeima vai Ministru kabinets.”1 Valsts pārvaldes iestādes var būt ar dažādu vietu un lomu valsts pārvaldes sistēmā, tās var būt ar vispārēja rakstura funkcijām, kā centrālais izpildvaras orgāns noteiktā nozarē, šāda veida iestādēm piešķirtās tiesības ir diezgan plašas, un to darbībai galvenokārt ir pārvaldes raksturs. Savukārt citām pārvaldes iestādēm var būt arī tikai specifiskas funkcijas, vai arī to pārziņā ir tikai attiecīgās nozares daļa, vai attiecīgā administratīvi teritoriālā vienība, tādā gadījumā parasti šādu iestāžu ir daudz un to funkcijas ir līdzīgas un parasti stingri noteiktas.
Valsts pārvaldes iestādes izveido Saeima vai MK. Saskaņā ar LR Satversmes 58. pantu, valsts pārvaldes iestādes ir padotas MK. Tomēr ir arī atsevišķas iestādes, kuras sakarā ar to darbības sfēru, ir pakļautas tikai Saeimai, piemēram, Centrālā vēlēšanu komisija, Satversmes aizsardzības birojs. Attiecīgi arī Saeima vai MK šīs izveidotās iestādes var likvidēt.
Galvenā valsts pārvaldes iestāžu funkcija ir likumu un MK izdoto tiesisko aktu īstenošana dzīvē. Arī pašām valsts pārvaldes iestādēm ir tiesības izdot pārvaldes aktus, taču šīs tiesības ir ierobežotas, jo izdot šādus pārvaldes aktus var tikai likumos vai MK noteikumos paredzētajos gadījumos.
Valsts pārvaldes iestāžu sistēmā neietilpst pašvaldības un to nodibinātās pārvaldības iestādes. Pašvaldības ir publisko tiesību subjekti, kurām ir savs īpašums un savi finansu līdzekļi, un pašvaldības arī nav tieši atkarīgas no valsts pārvaldes iestādēm. “Realizējot vietējo un rajonu (reģionālo) pārvaldi, pašvaldības likumā noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā pašvaldībām ir juridiskās personas tiesības.”2 Pašvaldības ir vēlēta institūcija, kuras atšķirībā no valsts pārvaldes iestādēm neizveido administratīvā kārtā. Valsts pārvaldes iestādēm attiecībā uz pašvaldībām ir tikai pārraudzības funkcija, jo tā kā pašvaldības neietilpst valsts pārvaldes iestāžu sistēmā, tad to darbība un kompetence ir neatkarīgas saskaņā ar likumu: “Pašvaldības savas kompetences un likumu ietvaros darbojas patstāvīgi.”3 Ja kāda pašvaldības institūcija vai iestāde ir izdevusi nelikumīgu aktu, tad MK īpaši pilnvarots ministrs var šāda akta darbību nepieciešamības gadījumā apturēt, vai arī ierosināt to tikai grozīt vai atcelt.
Katrai valsts pārvaldes iestādei ir noteikts savs juridisko pazīmju kopums, kas nosaka tās vietu valsts pārvaldes sistēmā, funkciju raksturu un apjomu. Juridiskās pazīmes iedala vispārējās, sevišķajās un individuālajās. Katrai valsts pārvaldes iestādei piemīt vispārējās pazīmes, piemēram, iestādes izveidošana, struktūra, vadība un attiecīgās tiesības. Ja iztrūkst kāda no vispārējām pazīmēm, tad šāda iestāde vairs nav uzskatāma par valsts iestādi. Sevišķās pazīmes arī ir nepieciešamas, un tās var izpausties dažādi, piemēram, atsevišķu pārvaldes iestāžu kompetencei var būt arī vairāku nozaru pārvaldes raksturs. Individuālās pazīmes nav obligāti elementi, tās var arī attiecīgai pārvaldes iestādei būt vai nebūt.…
