S E C I N Ā J U M I
1. Latvijai tāpat, kā pārējām Austrumeiropas (un citām) jaunajām demokrātijām ir raksturīgs “administratīvais vājums”, tā cēloņi ir valsts institucionālās struktūras zemā detalizētā kvalitāte un sabiedrības nepietiekošā velme un prasme izmantot šīs struktūras savu mērķu sasniegšanā demokrātiskās iekārtas noteiktajos ietvaros.
2. Sabiedrība uz reāli izjustajām valsts administratīvā vājuma problēmām parasti reaģē ar difūzu, vispārēju neapmierinātību ar valsts pārvaldi (un valsti kopumā).
3. Iestāžu sadarbības principi attiecīgo amatpersonu priekšrakstos nav nostiprinājušies un normatīvie akti to neregulē, iestāžu sadarbība praksē bieži izpaužas nesaskaņota rīcība uz ārpusi un savu interešu aizstāvēšana lēmumu pieņemšanas procesā.
4. Valsts pārvaldes institucionālā un hierarhiskā sistēma un lēmumu pieņemšanas procedūras uzskatāmas par pareizām, ja tās efektīvi nodrošina valsts pārvaldes iekārtas noteiktu principu realizāciju.
5. Valsts pārvaldes iestāde ir atbildīga par valsts funkciju izpildi kopumā.
6. Tiešās pārvaldes iestādes reglamentu izdod tās vadītājs. Reglamenta projektu saskaņo ar augstāku iestādi vai ministru kabineta locekli, ja iestāde viņam padota.
7. Valsts pārvaldes iestāde savas funkcijas deleģēt privāto tiesību subjektiem nevar. Taču tā var deleģēt atsevišķus (arī ilgstošus un patstāvīgi pildāmus) uzdevumus. Šajā gadījumā deleģēšana ir jāsaprot kā valsts pārvlades iestādes funkciju pildīšana ar privāto tiesību subjektu starpniecību, ja tas kaut kādu iemeslu dēļ ir lietderīgāk.
8. Lai iestāde varētu savu atbildību realizēt, pilnvarotajam privāto tiesību subjektam ir jāatrodas pilnā vlats pārvaldes iestādes padotībā.
9. Valsts pārvaldes iestādes ir jāfinansē no valsts budžeta, un tās nedrīkst būt ietekmētas no privātiem ziedojumiem.
10. Valsts pārvaldes iestādē atbildības elements raksturo valsts pārvaldes subjekta vispārējo atbildību noteiktā valsts pārvaldes sfērā, bet galvenokārt tas tiek saistīts ar iestādes amatpersonu atbildību.
…
