Valsts pārvaldes iekārta Latvijā balstās, pirmkārt, uz publiskas personas jēdzienu (un tās tiesiskās gribas paušanu): Latvijas Republiku kā sākotnēju publisko personu, kura darbojas valsts pārvaldes jomā tieši vai pastarpināti, ar pārvaldes iestāžu un amatpersonu starpniecību, un atvasinātās publiskās personas jēdzienu, kura tās autonomajā kompetencē nodotajā jomā darbojas ar pastarpināto pārvaldes iestāžu un amatpersonu starpniecību. Kā noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 4. panta 1. daļā, «Latvijas Republika kā sākotnējā publiskā persona valsts pārvaldes jomā darbojas ar tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestāžu starpniecību». Publiskā persona ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā tai ir juridiskās personas statuss (tādejādi, Latvijas Republika, tās pašvaldības un pārējās publiskās personas ir juridisko personu statusā).
Valsts pārvaldes mērķis ir politiskās gribas īstenošana sabiedrības interesēs, uz to publisko vajadzību apmierināšanu vērsto darbību īstenošana, kuras neveic likumdošanas un tiesu vara. Citiem vārdiem, valsts pārvalde nodrošina likumu izpildi un piemērošanu. Savu funkciju izpildē publiskajām personām ir jāievēro valsts iedzīvotāju, bet pašvaldībām, kā atvasinātām publiskajām personām – arī attiecīgās administratīvās terirorijas iedzīvotāju intereses. Franču adinistratīvo tiesību zinātnieks Vivjens norādījis, ka «valsts politiskā vara ir galva, bet administrācija [pārvalde] – rokas». Valsts pārvaldes funkcijas ir izpildvaras administratīvās funkcijas, kas sastāv no atsevišķiem uzdevumiem un atbildības par to izpildi, bet tās tiesisko pamatu veido administratīvo tiesību normas un principi, kuri ietver gan tiesību zinātnē vispāratzītos, gan likumiski noteiktus principus. Apkopojot likumā izvirzītos principus, var secināt, ka valsts pārvaldes iekārta Latvijā ir maksimāli vērsta uz privātpersonu vajadzību apmierināšanu un tiesību ievērošanu, bet pašai valsts pārvaldei, kā arī atsevišķām iestādēm un amapersonām, nav savu interešu (īstenojot valsts pārvaldes funkcijas). Valsts pārvaldes principus piemēro interpretējot normatīvos aktus, pārbaudot iestāžu un amatpersonu rīcību tiesiskumu, lietderību, kā arī kvalitāti.
Valsts pārvaldes organizācijas principi – centralizācija un decentralizācija, koncentrācija un dekoncentrācija tiek realizēti, piemērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
…
