Secinājumi
• Valsts ierēdņa amatam atbilst lietišķais apģērba stils, tas rada stabilitātes, lietišķuma un nopietnības iespaidu. Taču ir arī valsts ierēdņi, kuri ikdienā nēsā formas, piemēram, mediķi, policisti un robežsargi. Lietišķās etiķetes neievērošanu varētu mazināt, uzsverot ierēdņiem, ka ir svarīgi ievērot tās normas un noteikumus, ko paredz ieņemamais amats, rādot priekšzīmi sabiedrībai likumu ievērošanā.
• Ierēdņu darbību nosaka un regulē „Ierēdņu uzvedības principi”. Šie principi ir balstīti uz godīgu, pilnvērtīgu darbu, kurā pilnīgi tiek izslēgta dienesta stāvokļa izmantošana, personiskās intereses, kā arī personiskās problēmas, piemēram, garastāvokļa svārstības, saskarsmē ar citiem ierēdņiem vai sabiedrības locekļiem. Ierēdnim ir jābūt laipnam un izpalīdzīgam.
• Valsts ierēdņi savus amata pienākumus pilda, ievērojot valdības noteiktās politikas mērķus un nostādnes. Ierēdņu pienākums ir rīkoties tā, lai tiktu vairota un aizsargāta sabiedrības uzticība valdības lēmumiem, to godīgumam, nesavtīgumam un efektivitātei. Diemžēl mūsdienās sabiedrība vislielāko neuzticību pauž tieši pret deputātiem, kuri neattaisno pirmsvēlēšanu kampaņās solīto, un Ceļu policijas darbiniekiem, kuri pieņem „kukuļus” no autovadītājiem. Šīm problēmām šobrīd nav konkrētu risinājumu, jo neuzticība valsts ierēdņiem ir veidojusies gadu gaitā.
• Izvērtējot valsts ierēdņu darbību pēc masu medijos atrodamās informācijas, var secināt, ka ierēdņu darbībā ir vērojami ētikas normu pārkāpumi, taču tie netiek pienācīgi sodīti, tāpēc šiem pārkāpumiem ir tendence atkārtoties. Ja arī ierēdņiem par ikdienišķiem pārkāpumiem piešķirtu attiecīgos soda mērus, iespējams, tādi pārkāpumi kā automašīnas vadīšana alkohola reibumā nebūtu sastopami un tiem nebūtu tendence atkārtoties.
…
