Valsts parāda struktūras un dinamikas analīze Latvijā

Diemžēl mēs nevaram prognozēt tik optimistiskas vērtības 2020. gadam. Saistībā ar pasaules Covid-19 pandēmiju un pasludināto ārkārtas situāciju valstī, domājams, ka ne tikai Latvija, bet arī daudzas citas pasaules valstis ņems vēl vairāk aizdevumu, kas noteikti palielinās valsts parādu apmēru. Protams, dati par pilnu 2020. gadu vēl nav publicēti nevienā oficiālajā avotā un pandēmijas rezultātus ir pāragri apkopot. Tomēr, droši var secināt, kā šī situācija negatīvi ietekmēs valsts finanses, ekonomiku un, protams, valsts parāda apjomu.
 
Secinājumi
1) Latvijas valsts iekšējais parāds ir daudz mazāks nekā ārējais parāds. Balstoties uz Valsts kases datiem, 2019. gada beigās ārējais parāds bija 9079 milj. eiro, savukārt iekšējais valsts parāds ir 1731 milj. eiro;
2) Latvijas valsts parāda struktūru veido aizdevumi no Eiroobligācijām, Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas;
3) Neskatoties uz to, ka vispārējais valsts kopējais parāds pieauga pēdējo sešu gadu laikā, kā pozitīvs moments ir jāatzīmē fakts, ka pēdējo četru gadu laika posmā valsts parāda īpatsvars no IKP samazinājies no 38,7% līdz 34,4%;
4) Latvija veiksmīgi ievēro Māstrihtas līguma noteikumus un Latvijas valsts parāda īpatsvars no iekšzemes kopprodukta atrodas pieļaujamā diapazonā.
…