Valsts notāra ierēdņa amata pienākumu pildīšanai ir nepieciešamas zināšanas uzņēmējdarbības un komercdarbību regulējošos normatīvajos aktos, administratīvajās tiesībās un procesā, komerctiesībās, Eiropas Savienības tiesību aktu sistēmā, lietvedībā u.c.
Saskaņā ar likumu „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” izskatot iesniegtos dokumentus, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pārliecinās par to, vai:
1) ievērota reģistrācijas piekritība;
2) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;
3) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā (izņemot gada pārskatus), ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;
4) Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.
Praksē, arī pieredzējušo juristu vidū, pastāv uzskats, ka Uzņēmumu reģistra valsts notāram ir pienākums veikt kontroli par komersanta lēmumu pieņemšanas likumību. Darba autore vēlās norādīt, ka saskaņā ar likumu „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta otro daļu Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude, ko arī ir atzinis Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts. Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta otro daļu, izskatot iesniegtos dokumentus, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pārbauda vai iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu Uzņēmumu reģistra žurnālā. Ar to saprotams, ka valsts notāram ne tikai nav pienākums, bet arī nav tiesisku līdzekļu, lai pārbaudītu vai konkrētos dokumentos atspoguļotas ziņas faktiski atbilsts notikušajiem. Iesniegto dokumentu atbilstību faktiskiem apstākļiem, ieinteresēta persona var apstrīdēt, ceļot prasību tiesā.1 …
