Pieredze rāda, ka dažādu katastrofu gadījumos ir nepieciešams nekavējoties piesaistīt pie seku novēršanas darbiem noteiktu tehnikas daudzumu, materiālos līdzekļus uz cilvēkus – kopumā – lielus darba, finanšu un materiālos resursus. Rodas dabiska nepieciešamība pēc patstāvīgām šo resursu rezervēm, kuras varētu izmantot valsts apdraudējuma seku novēršanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Piemēram, Krievijā pirmie mēģinājumi veidot pārtikas produktu rezerves neražas un bada gadiem bija jau 16.gs., kad sāka veidot maizes rezerves, kas nosegtu pilsētas iedzīvotāju vajadzību turpmākajiem trīs gadiem. Katru gadu 1/3 no uzkrātajiem krājumiem pārdeva un to vietā sagatavoja svaigu maizi.1
Laikam ritot, valsts rezervju uzkrāšanās sistēma pilnveidojās, pieņemot atbilstošas formas – pieauga apjomi un resursu veidi, paplašinājās uzkrāto rezervju izmantošanas sfēra.
Galvenais normatīvais akts Latvijas Republikā, kas nosaka materiālo rezervju uzkrāšanu, glabāšanu uz izlietošanu, ir Valsts materiālo rezervju likums, kas stājās spēkā pavisam nesen – šī gada 01.janvārī. Papildus Valsts materiālo rezervju likumam, pastāv 18.12.2007. Ministru kabineta noteikumi Nr.877 "Valsts materiālo rezervju glabāšanas, uzskaites, atjaunināšanas, iznomāšanas, aizdošanas, realizācijas un norakstīšanas kārtība", kas nosaka valsts materiālo rezervju glabāšanas, uzskaites, atjaunināšanas, iznomāšanas, aizdošanas, realizācijas un norakstīšanas kārtību.
Referāta struktūra: darbs sastāv no ievada, 3 nodaļām, no kurām pirmā ir veltīta materiālo rezervju jēdzienam, otrā – materiālo rezervju veidošanai, uzglabāšanai un realizācijai, trešā – materiālo rezervju izmantošanai, darba beigās ir veikti secinājumi.
Referāta mērķis: atspoguļot normatīvos dokumentus, kas reglamentē valsts materiālās rezerves.…
