4. Secinājumi
Atbildot uz pirmo jautājumu, ko ievadā izvirzīja autore, tas ir, kāda ir valsts loma ekonomikā, jāsaka ka valsts loma ekonomikā atšķiras atkarībā no tā, cik lielā mērā valsts iejaucas ekonomikas regulēšanā. Ekspertu domas dalās šajā jautājumā tā kā vieni uzskata, ka valstij ir minimāli jāiejaucas ekonomikas regulēšanā, citi, ka maksimāli. Tomēr pastāv noteiktas valsts funkcijas, kuras valstij ir jāīsteno neatkarīgi no ekonomiskās sistēmas. Piemēram, tirgus sistēmas aizsardzība, valsts un pašvaldību īpašumu pārvaldīšana, iedzīvotaju nodrošināšana ar sabiedriskām precēm un pakalpojumiem u.c.
Otrais autores mērķis bija atbildēt uz jautājumu, kas ir nodokļu politika. Autore noskaidroja, ka nodokļu politika jeb fiskālā politika ir valsts izdevumu un nodokļu sistēmas izmantošana, lai ietekmētu kopējā pieprasījuma līmeni ekonomikā un nodrošinātu pilnīgu nodarbinātību. Nodokļu politikas mērķis ir regulēt kopējo pieprasījumu un piedāvājumu valstī.
Nodokļu politiku iedala automātiskā, kad tā tiek īstenota ar iekšējiem stabilizatoriem, kuri ir it kā „iemontēti” ekonomikā, piemēram, bezdarbnieku pabalsti; un apzinātā, kad valdība, manipulējot ar valsts izdevumiem un nodokļiem, maina nacionālās ražošanas reālo apjomu, nodarbinātību, kontrolē inflācijas tempu un nodrosina makroekonomisko stabilitāti valstī.
Izmantojot nodokļu politiku var:
1) sekmēt ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību;
2) ierobežot ekonomikas izaugsmi un inflācijas tempu;
3) samazināt bezdarbu;
4) palielināt/samazināt pieprasījumu/piedāvājumu.
Atkarībā no tā, kādā fāzē atrodas ekonomika (lejupslīdes vai virsotnes), var noteikt, kādu nodokļu politiku nepieciešams ieviest.
Trešais jautajums, ko autore izvirzīja ievadā, bija „kādi ir nodokļu veidi un kāds ir to ekonomiskais pamatojums?” Autore noskaidroja divus nodokļu klasifikācijas veidus, pirmais no kuriem iedalās tiešajos nodokļos (ar kuriem apliek bagādību) un netiešajos nodokļos (ar kuriem apliek izdevumus). Tiešie nodokļi parasti ir proporcionāli vai progresīvi, bet netiešie regresīvi.
Otrais nodokļu klasifikācijas veids iedalās nodarbinātības, patēriņa, kapitāla un resursu nodokļos.
…
