Nacionālais raksturs, mentalitāte un psiholoģija ietekmē uzvedības normas. Vietējo paražu un standartu atvieglo saskarsme ārvalstīs un dod iespēju izrādīt viņiem atbilstošu cieņu mūsu mājās.
Bet pasaulē eksistē noteikumi, vai precīzāk sakot, ieteikumi, kuri nav atkarīgi ne no sabiedrības, ne no tās vai citas zemes tradicionālām un kultūras īpatnībām.
Un neatkarīgi no tā, uz kuru valsti pošamies vai kādas valsts viesus taisāmies pieņemt, jāvadās pēc pārbaudītas pieredzes – rekomendācijām, kuras – vairāk vai mazāk – tomēr garantē veiksmīgu savstarpējo attiecību un sapratnes nodibināšanu starp dažādu kultūru pārstāvjiem.
Savā darbā apkopoju, manuprāt, svarīgāku informāciju, kas jāzina ikvienam dodoties uz vienu no šim valstīm. Kā arī nedaudz pieskaros tādam tēmām, kā dzeramnauda un žestu valoda, jo būdami ārzemēs pēc savā ziņā arī pārstāvam savu valsti.Mēs – citās zemēs
Ierodoties citās zemēs, ceļotājiem jācenšas piemēroties jaunajiem apstākļiem un neierastajām situācijām, saglabāt labu garastāvokli, uzturēt tolerantas, sabiedriskas un draudzīgas savstarpējas attiecības. Ar cieņu un pietāti jāizturas pret attiecīgās tautas mākslu un kultūru, tradīcijām un paražām, valodu. Bez ierunām jāievēro turienes tradīcijas, paradumi un likumi. Ar cieņu jāizturas pret vietējiem tautiskajiem pasākumiem, etnogrāfiskajiem kolorītiem, nacionālajiem ēdieniem u. tml. Kaut arī citās zemēs redzētais mūs reizēm pārsteidz un rada nepatiku, jācenšas savas izjūtas klaji neizradīt. No kritikas pretenzijām un pamācībām vajadzētu atturēties. Ja gribi kaut ko pateikt, tad jāizvēlas korekta, lietišķa un labvēlīga izteiksmes forma. Ja kādā konkrētā situācijā nav saprotama vietējo cilvēku uzvedība un nav skaidrs, kā pašam uzvesties, tad visprātīgāk ir kādu brītiņu nogaidīt un neuzkrītoši pavērot, ko dara citi, un tikai tad arī pašam rīkoties.…
