Termins „valsts” savā vispārējā un mūsdienīgajā nozīmē radies vēlāk nekā organizācijas veids, kuru tas apzīmē, jo vēl XV gs. grieķi pilsētvalsti apzīmēja ar terminu „polis”, bet romieši lietoja nosaukumu „civitas” un „respublika”, tomēr dzīvoja valstī – pilsētā. Pats termins „valsts” kopš XIII gs. Polijā nozīmēja pārvaldi pār zemi, muižnieku zemes īpašumus apvienoja ar pašu īpašnieku sabiedrisko varu. Vārds „valsts” līdz pat XVII gs. nozīmēja arī feodāļu tiesas varu pār viņiem iederošām zemēm un tur dzīvojošiem cilvēkiem.
Terminu „valsts” vispārējā nozīmē ieviesis itāliešu domātājs Nikolo Makjavelli. Itāliešu vārds „lo stato”, kas cēlies no latīņu vārda „status”, kļuva par pamatu XVI gs. veidotajiem atvasinātajiem terminiem citās modernajās valodās. Toties kopš XIX gs. vārds „valsts” ieguva vispārēju jēgu, līdzīgu to vārdu nozīmei, kuri Rietumos bija cēlušies no vārda „lo stato”.
Franču jurists Ž.Seļs (1878-1961) apgalvoja, ka nepastāv precīzs tiesisks valsts kritērijs, bet ir tikai faktiskās raksturīgās valsts pazīmes ar vēsturiskām, politiskām, psiholoģiskām un citām īpašībām. Tādēļ iespējams apskatīt valsts aprakstu, bet nevis jēdziena definīciju.…