Mūsdienu apstākļos, kā norādīja makroekonomiskā līdzsvara analīze, to nav iespējams nodrošināt vienīgi ar tirgus mehānismu. Aktuāla kļūst ekonomikas valsts regulēšana. Bez valsts iejaukšanas nevar īstenot optimālu struktūrpolitiku un pretkrīžu pasākumus. Valsts veic šīs funkcijas, galvenokārt ietekmējot kopējo pieprasījumu. Tātad tās rīcībā jābūt naudas līdzekļiem. Tos efektīvi izmantojot, var mazināt gan negatīvo procesu ietekmi, gan veicināt ekonomisko izaugsmi. Līdz ar to kļūst redzams, ka būtiska loma ekonomikas politikas realizēšanā ir valsts budžetam un tās fiskālajai politikai, kuras kontrolē atrodas valsts izdevumi un nodokļu sistēmai.
Ir redzams, ka fiskālās politikas galvenais uzdevums ir ekonomikas stabilizācija un dažādu negatīvu parādību, tādu kā ekonomisko resursu nepilnīga izmantošana vai palielināts pieprasījums pēc tiem, pārvarēšana.
Valsts ar izdevumu palīdzību ietekmē ekonomisko izaugsmi, nodarbinātības līmeni un cenu dinamiku. Tikai valsts izdevumu novirzei jābūt efektīvākai ar atdevi. Ar valsts izdevumiem un nodokļu likmēm var ietekmēt IKP apjomu vai arī stimulēt vai ierobežot ekonomisko attīstību.
Valsts jeb budžeta izdevumi - kā ekonomiskā kategorija ir tās ekonomiskās attiecības, kuras veidojas centralizēta naudas līdzekļu fonda pārdales procesā un šo naudas līdzekļu izmantošanā.
Valsts jeb budžeta izdevumi – visi maksājumi no valsts budžeta izņemot parādu pamatsummas atmaksu.
Valsts izdevumi veidojas, iepērkot preces un pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem.
Mūsdienās pastāv viedoklis, ka ar valsts izdevumu palīdzību var daudz efektīvāk regulēt ekonomiskus procesus valstī, jo valsts budžeta līdzekļus var izmantot gan kaut kādiem konkrētiem mērķiem, gan konkrētajām nozarēm, gan arī teritorijām.…
