Masu saziņas līdzekļi bieži vien veicina pretēju viedokļu rašanos sabiedrībā. Masu komunikācijas problēmas ir svarīgas tāpēc, ka tās tieši vai pastarpināti ietekmē cilvēku dzīvi. Par spilgtu piemēru var kalpot ekonomikas, vides aizsardzības problēmu atspoguļojums, kas neizbēgami noved pie kritikas. MIL auditorijai patīk apspriest no no avīzēm vai ekrāniem iegūto informāciju, taču cilvēki ne vienmēr labi izprot eksistējošās problēmas. Taču, neapšaubāmi viņiem ir tiesības paust savus viedokļus, mainīties ar tiem. Ir vispārpieņemts, ka „tas, kurš maksā, pasūta mūziku”, un tāpēc privātīpašumtiesības uz MIL un to kontroles tiesības arī ir interesentu uzmanības centrā. Ietekme, kuru MIL rada uz sabiedrību, arī piesaista uzmanību un veicina diskusijas. MIL jau pēc definīcijas atrodas uzmanības centrā, kas padara tos diezgan jūtīgus pret daudzpusējiem uzbrukumiem. Žurnālistu darbs tiek pakļauts kritikai neatkarībā no tā, vai tiek vai netiek pārkāpti profesionālās ētikas likumi. Pats žurnālista darba process, taču, galvenais, tā rezultāts, skar daudzu intereses. Par cilvēka profesionālo atbilstību žurnālista amatam nedrīkst spriest, neņemot vērā viņa morālās īpašības, kurām šī darba veidam ir ne mazāka nozīme kā kvalifikācija. Profesionālais šeit praktiski vienmēr iet roku rokā ar morālo.
Masu informācijas līdzekļi, balstoties uz reālām zināšanām, palīdz lasītājam oritentēties nepārtraukti mainīgajā un, vispārīgi runājot, personīgi mazpazīstamajā pasaulē. Bet, lai prese spētu īstenot savu mērķi informēt sabiedrību, tajā pašā laikā nepārkāpjot to cilvēku likumīgās intereses, ar kuriem žurnālists kontaktējas, viņa darbībai jātiek regulētai. Pie tam rodas jautājums, kur ir šīs regulēšanas robeža un kas notiek ar žurnālistikas kā jaunrades brīvību. Žurnālistikas brīvība kā jēdziens, problēma rodas kopā ar masu informācijas līdzekļu attīstību un to aktīvu iesaistīšanos sabiedrības politiskajā dzīvē. Pirms runājam par brīvību, nepieciešams apzināties, ko paredz pats brīvības jēdziens. „Brīvības kā neierobežotas brīvības izpratne runāt un rakstīt, kas vien ienāk prātā, raksturīga neizglītotai, primitīvai un virspusīgai apziņai,” rakstījis Hēgelis. Tiešām, būtu dīvaini, ja laikā, kad valstī darbojas Kriminālkodeksa pants par sodu par rasu naida veicināšanu žūrnālists, kurš to sludinātu caur MIL, netiktu saukts pie atbildības uz LR Satversmes garantētās masu informācijas līdzekļu brīvības pamata. Tas ir, šajā gadījumā jēdziens „brīvība”jāuztver kā „neatkarība”, kas nozīmē darbību bez ierobežojumiem, izņemot likumā noteiktus.…
