Vasaļvalstis
No pavisam nesenas pagātnes var atzīmēt „vasaļvalstis” – valsti ar ierobežotu suverenitāti un vasaļatkarības institūtiem. Piemēram, no Turcijas atkarīgas vasaļvalstis bija Rumānija, Serbija un Melnkalne – līdz 1878. g., Bulgārija – līdz 1908.g. utt.
Inkorporācija
Atšķirībā no šīm pagātnei piederošām formām var minēt kādu, kas, radusies pagātnē, turpina pastāvēt arī patlaban. Tā ir „inkorporācija” – viena valsts pilnīgi uzņem sevī citu valsti vai vairākas valstis pilnīgi saplūst vienotā veselumā, kurā atsevišķas daļas pilnīgi zaudē savu valstiskumu. Spilgts piemērs ir VFR un VDR apvienošanās deviņdesmitajos gados. Pēc formas tā bija „atkal savienošanās”, bet pēc būtības, satura – „inkorporācija”.
Secinājumi
Atkarībā no valsts teritorijas lieluma un tās sastāva, piemēram, novadi, valsts subjekti (citas valstis, kā federācijā ), lai valsts tiktu efektīvi pārvaldīta, izvēlas noteiktu pārvaldes veidu centralizāciju vai decentralizāciju, kurās savukārt izšķir noteiktu teritoriālās organizācijas veidu kā unitāru valsti, federāciju, konfederāciju un citus veidus. Valsts iekārta ir valsts teritoriālā organizācija, kā arī savstarpējās attiecības starp centrālām un reģionālām varas institūcijām. Katrā valsts iekārtas formā ir tai raksturīgi darbības principi. Dažas valsts iekārtas formas, kuras bija raksturīgas pagājušajiem gadsimtiem turpina darboties arī mūsdienās. Manuprāt, valsts iekārtas forma ir viens no svarīgākajiem pamatiem, lai valsts spētu turpmāk pastāvēt un tiktu efektīvi pārvaldīta.
…