Autore izvēlējās rakstīt referātu par valsts galvas institūtu, to veidiem, jo šobrīd Latvijā ir aktuāls jautājums par uzticību vai neuzticību valstij, tās pārstāvjiem, no kuriem valsts galva ieņem būtisku vietu. Jautājumi par Latvijas prezidenta politisko stāju, „mugurkaulu”, neprofesionālas komandas izveidi, harizmas trūkumu, neizlēmību un izšķērdību presē un politiskajā vidē tiek diskutēti jau kopš Valda Zatlera iecelšanas par valsts galvu. Ko gaida tauta no valsts galvas? Kādai jābūt valsts galvai? It sevišķi tādā grūtā ekonomiskās un uzticības krīzes laikā valstī. Autorei šķiet, ka šobrīd dažkārt vairs nevar saprast, kurš tad Latvijā ir valsts galva? Valsts prezidents vai saeimas priekšsēdētājs, vai vadošās partijas līderis?
Šī darba mērķis ir izpētīt un aprakstīt galvenos valsts galvas institūtu veidus un kādas Latvijas prezidenta pilnvaras un tiesības ir noteiktas Latvijas Republikas Satversmē. Referāta izklāstā autore par pamatu ņēma J.Plepa, E.Pastara, I.Plakanes grāmatu „Konstitucionālās tiesības”, jo uzskata, ka grāmata ir ļoti apjomīgs konstitucionālo tiesību apkopojums, kā arī ņēma vērā citu pieejamo informāciju par valsts galvas institūtu veidiem. Vairāk darbā autore apskatīja vienpersoniskos valsts galvas veidus, jo koleģiālie valsts galvas institūti nav tik izplatīti.
Šobrīd klasiskās starptautiskās tiesības nosaka trīs elementus, kas nepieciešami, lai kādu veidojumu uzskatītu par valsti. Šie trīs elementi ir valsts teritorija, valsts tauta un valsts vara.…