Katrs cilvēks grib dzīvot valstī, kur vēlas justies drošs un aizsargāts. Tāpat kā māja ģimenei ir tās drošības uzturētāja fiziskajā telpā, tāpat valsts tautai ir tās mājas sabiedriskajās attiecībās. Ja cilvēks savā valstī jutīsies labi, tad arī valsts būs ieguvēja. Katra valsts, tās politiskā iekārta, tradīcijas, ekonomiskā attīstība un ievirzes atbilst to veidojošās tautas attīstības interesēm un līmenis. Darba autors uzskata, ka valstij ir jāveic noteiktas funkcijas, lai cilvēks justu, ka valsts dod stabilitāti un drošību, darba iespēju un vajadzības – vērtības – drošību.
Referāta mērķis ir izpētīt valsts funkcijas jēdzienu un klasifikāciju. Referāta uzdevums teorētiski izpētīt valsts funkcijas jēdzienu un valsts funkciju klasifikāciju, lai varētu veikt LR ministriju un Ministru kabineta funkciju analīzi.
Darbā tika izmantotas analīzes metode, salīdzināšanas metode, sintēzes metode.
Referātā tika izmantota šāda literatūra: Jakubaņecs V. Valsts jēdziens, struktūra, funkcijas un formas, Dišlers K. Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas, Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē, kā arī ministriju nolikumi.
Referāta temats ir interesants, jo ir saistoši uzzināt, kādas funkcijas pilda Latvijas republikā esošās ministrijas.
Lai varētu runāt par valsts funkciju jēdzienu, vispirms ir jāizpēta jēdziens „funkcija”.
„Funkcija (tulk.no lat.v. – izpildīšana, veikšana) vispārīgā nozīmē ir divu (vai vairāku) objektu attiecības, kad izmaiņas vienā no tiem izraisa izmaiņas – otrā.
Sociālajās zinātnēs funkciju visbiežāk saprot kā atkarību starp sociāliem institūtiem vai procesiem – lomu, kādu konkrēts institūts (vai konkrēts sociālais process) pilda attiecībā pret augstāka līmeņa sociālās sistēmas (sociālo grupu, indivīdu, no kuriem sastāv) vajadzībām un interesēm.1
Dišlers K. „Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas” raksta, ka pēc vispārpieņemtā jēdziena par funkciju bioloģiskā organismā tiek nosaukta kāda organismam nepieciešama darbība, kura tiek veikta no kāda orgāna kopsakarā ar citu tā paša organisma orgānu darbību. Valstij ir veicami savi noteikti uzdevumi, un valsts orgānu darbība, veltīta valsts uzdevuma veikšanai, ir valsts funkcija. Katra valsts funkcija ir saistīta ar varu, proti ar tiesību pielietot funkcijas realizēšanai (noteikta uzdevuma veikšanai) nepieciešamos līdzekļus. Tāpēc funkcija, kas no socioloģiskā viedokļa ir tikai valsts funkcija, no juridiskā viedokļa, vismaz tiesiskā valstī, ir valsts varas funkcija. K.Dišlers raksta, ka valsts funkcija bez varas nav iedomājama. Valsts funkciju daudzums visās valstīs nav vienāds, tas ir atkarīgs no valsts uzdevumiem, kā arī no tā cik attīstīta ir valsts.…
