Valsts ir sabiedrības teritoriāla organizācija, kas ar publiskas varas mehānismu nodrošina sabiedrības nepieciešamo pārvaldīšanu, panākot kopsabiedrisko un dažu sociālo grupu un indivīdu interešu sakārtošanu valdošās sociālās grupas interešu interpretācijā.
Valstij raksturīgi trīs pamatelementi:
iedzīvotāji,
teritorija,
publiskās varas mehānisms.
Valsts formā izpaužas:
valsts varas organizācija;
valsts varas institucionālā struktūra;
šo institūciju izveides kārtība;
kompetences sadalīšana starp šīm institūcijām.
Valsts formai ir komplicēts raksturs, līdz ar to pastāv dažādas valsts formas modifikācijas: valsts valdīšanas, iekārtas un izpausmes (t.sk. politiskie režīmi) formas.
Valsts valdīšanas formu ziņā ir:
valsts augstākās varas, sevišķi centrālo institūciju organizācija;
šo institūciju veidošanas kārtība;
to darbības, formas un pilnvaru ilgums;
savstarpējās attiecības ar iedzīvotājiem;
iedzīvotāju līdzdalības pakāpe šo institūciju formēšanā un darbībā.
Monarhija (no gr. val. – vienvaldība, patvaldība) – valdīšanas forma, kurā valsts augstākā vara ir monarham; lielākoties tā ir mūža vara, un to igūst troņmantošanas ceļā.
Monarha nosaukumi var būt dažādi. Piemēram, Beļģijā, Dānijā, Lielbritānijā, Zviedrijā ir karaļi; Malaizijā, Omānā – sultāni; Kuveitā, Apvienoto Arābu Emirātos – emīri; Luksemburgā – lielhercogs; Lihtenšteinā – kņjazs.
Izšķir sekojošus monarhiju veidus:
1)absolūtā monarhija:
Augstākā vara visā tās pilnībā koncentrēta monarha rokās, to nekas neierobežo.
Konstitūcijas un parlamenta nav.
Monarhs pārstāv valsti pēc savām tiesībām, nevis deleģēšanas kārtībā (no „dieva žēlastības”).…