Savu referāta tematu valsts teorijā rakstīju par “Valsts formu un funkcijām” , jo uzskatu, ka nepieciešams ir saprast valsts formas būtību un jēdzienu, proti; valsts varas ārējo izpausmi un līdz ar to izprast institucionālās varas iekšējo organizāciju un iekārtu, kā arī sekundāri izprast valstī pastāvošo teritoriālo iekārtu, kā arī reģionālās, vietējās un centrālās varas attiecības. Un savā darbā esmu pievērsis uzmanību šādiem aspektiem un tos dziļāk analizējis – valsts formas jēdzienu, valsts formu veidojošos elementus – valsts valdīšanas formas, valsts iekārtas formas, valsts izpausmes formas. Kā arī esmu pievērsies valsts funkciju jēdziena analīzei, to klasifikācijai un esmu citējis arī valsts funkciju realizācijas formas.
Vispārējā nozīmē valsts formas jēdziens vienmēr tiek saistīts ar jebkāda objekta, priekšmeta būtības ārējo izpausmi. Jebkura objekta būtība izpaužas objekta formā, kura savukārt, ir pirmais ar ko notiek cilvēka saskar, izzinot objektu. Formu var uzskatīt par parādību ar kuras palīdzību mēs spējam vienu objektu atšķirt no cita. Forma spēj noteikt priekšmeta piederību pie noteiktas sistēmas. Ja tiek apskatīta valsts, tad jēdziens valsts forma apzīmē valsts būtību, tātad valsts varas ārējo izpausmi.
VALSTS FORMU VEIDOJOŠIE ELEMENTI
Jautājumi, kas ir saistīti ar valsts noformējumu ir ļoti svarīgi, jo valsts formā parādās:
1.Valsts varas organizācija;
2.Valsts varas institucionālais sastāvs;
3.Šo institūciju veidošanas kārtība;
4.Kompetences sadalīšana starp šīm institūcijām.
Līdz ar to valsts forma iegūst komplicētu raksturu, kas, savukārt, dod iespēju runāt par dažādām modifikācijām : valsts valdīšanas formas, valsts iekārtas formas un valsts izpausmes formas (tā dēvētie politiskie režīmi). Vispirms aplūkošu pirmo no tām.
a) Parasti izdala divas galvenās valsts valdīšanas formas – monarhiju un republiku.…
