Secinājumi
1. Latvijas Republikā normatīvie akti nosaka trīs valsts drošības iestāžu – Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Drošības policijas darbību.
2. Valsts drošības iestāžu pakļautību zināmā mērā veic ar finansēšanas, vispārējās vadības un kontroles mehānismu palīdzību – tās nav pakļautas tikai izpildvarai.
3. Valsts drošības iestāžu funkcijas ir nošķirtas – SAB veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību, kas saistīta ar valsts drošību, aizsardzību un ekonomisko suverenitāti; Drošības policija veic pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, varu apdraudošus noziedzīgus nodarījumus; Militārās izlūkošanas un drošības dienests nodrošina aizsardzības resoram nepieciešamo pretizlūkošanas un izlūkošanas informāciju.
4. Valsts drošības iestādes ir pilnvarotas veikt visas normatīvajos aktos noteiktās darbības sava pilnvarojuma un kompetences ietvaros – bez maksas saņemt nepieciešamo informāciju, apmeklēt objektus, nēsāt ieroci, saņemt nepieciešamo atbalstu, t.sk., lai pārvietotos ar transportu. Šīs pilnvaras valsts drošības iestāžu darbiniekiem ir atļauts izmantot tikai izlūkošanas, pretizlūkošanas, operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros.
5. Publiskajā telpā ir izskanējuši skandāli par valsts drošības iestāžu darbību vai to darbinieku rīcību, tādējādi graujot šo iestāžu reputāciju, tādējādi sabiedrībai dodot iespēju apšaubīt to rīcību un kompetenci, pildot savus amata pienākumus. Savukārt pretlikumīga vadības rīcība diskreditē to padoto acīs, tādējādi radot iekšējās disciplīnas problēmas un neuzticēšanos vadības pieņemtajiem lēmumiem.
Priekšlikumi
1. Normatīvajos aktos ir noteikti valsts drošības iestāžu darbības un to darbinieku kontroles mehānismi, taču, lai atrisinātu izpildvaras dominanti un valsts drošības iestāžu pakļautības problemātiku, valsts drošības iestāžu funkcijas nepieciešams noteikt skaidrākas un šaurākas..
2. Nosakot šaurākas valsts drošības iestāžu funkcijas, tiks ierobežota izpildvaras iespējamā visatļautība un valsts drošības iestādes nodotas tikai izpildvaras pārraudzībā, tādējādi nodrošinot valsts drošības iestāžu darbinieku rīcības vienotu un līdzvērtīgu kontroli.
3. Noteikt konsekvences publiskai informācijas pieejamībai ar sabiedrībai saprotamu skaidrojumu vai noteikt pilnīgus ierobežojumus informācijai par lēmumiem par lēmumiem pieejai valsts noslēpumam.
…