Bezdarbs ir visakūtākā tirgus saimniecības ekonomiskā un sociālā problēma, kas ir aktuāla jebkurā valstī. Bezdarbs un nodarbinātība ir saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeni un reālā nacionālā kopprodukta apjomu. Augsts bezdarbs, kas izraisa strauju dzīves līmeņa krišanos, kā rāda vēsturiskā pieredze, var izraisīt valstī sociālo un politisko krīzi ar smagām sekām. Tāpēc nodarbinātības un bezdarba problēmām ekonomikas teorijā velta pietiekami lielu uzmanību. Darbs ir sociālās un ekonomiskās attīstības būtiska sastāvdaļa. Ar nodarbinātību ir cieši saistīta iedzīvotāju labklājība, kā arī demogrāfisko procesu raksturs. Bezdarbs rada daudz psiholoģiskas traumas cilvēkiem. Bezdarba pieauguma apstākļos samazinās iedzīvotāju ienākumi, pasliktinās veselība, pieaug mirstības līmenis, vienlaicīgi palielinās noziedzība un pašnavību skaits. Cilvēki, kuri zaudējuši darbu, to lielākoties pārdzīvo kā savu personīgo neveiksmi, jūtas bezvērtīgi, napārliecināti par sevi.
Reāli risināt bezdarba jautājumu var tikai valsts ar ekonomkias, finansu un labklājības ministriju palīdzību. Nodrošināt nepieciešamo darbaspēka kvalifikācijas līmeni ir gan valsts, gan uzņēmēju atbildībā. Ir svarīgi petīt bezdarba problēmu tās celoņu noteikšanai, kā arī valsts politikas lēmumu pieņemšanai nodarbinātības jautājumos. Dažas valsts programmas atvieglo iespēju atrast darbu vai netieši ietekmē bezdarba limeņi. Noteicot valsts politikas nevēlējamas blakus sekas, ekonomisti var palidzēt politikiem atrast dažadas problēmas risinājumu alternativus variantus.
Kopš neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Latvijas ārpolitiskā stratēģija ir vērsta uz integrēšanos Eiropā. Bet lai iestātos Eiropas Savienībā, Latvijai jātuvina tautsaimniecības attīstība un dzīves līmenis šīs savienības dalībvalstu līmenim.
Savā darbā es gribu apskatīt bezdarba rašanās un mainības procesu, novertēt patreizējo situāciju Latvijas darba tirgū, apskatīt kas ir darāms un kas vēl ir jādara bezdarba samazināšanas un nodarbinātības veicināšanas jomā.
Lai to sasniegtu, es apskatīju bezdarba līmeņa svārstības Latvijā, nosakot bezdarbnieku struktūru, īpašu uzmanību veltīju NVD darbības analīzei un aktīvājiem nodarbinātības pasākumiem.
Bakalaura darba mērķis – izpētīt bezdarba problēmas likvidēšana un valsts darbības to samazināšanā iespējas un efektivitāte.
Bakalaura darba uzdevumi:
1.Noteikt bezdarba cēloņus un veidus no ekonomikas viedokļa.
2.Analizēt bezdarba problēmu Latvijā un situāciju darba tirgū.
3.Izpētīt valsts darbību bezdarba problēmas samazināšanai Latvijā.
Radītāju analīzei darbā pārsvarā izmantota statistiskā literatūra, Nodarbinātības valsts dienesta dati.
Darbs sastāv no 4 (četrām) daļām:
1.daļā ir dots teoretiskais pārskats par bezdarba ekonomiskajām problēmām.
2.daļā ir analizēti bezdarba rādītāji Latvijā.
3.daļā ir pētītas bezdarba sekas un valsts politika bezdarba samazināšanai Latvijā.
4.daļā ir pētīta Nodarbinātibas valsts aģentūras struktūra, darbība un efektivitāte.
Darbā ir pielietotas tādas pētījumu mētodes kā teoretiskās literatūras un statistiskos datus apskats.
Bezdarbs ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad kvalificēts un darba spējīgs iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedavāto darba algas likmi, bet viņam nav darba.
Reālais bezdarba līmenis nav vienāds dažādās vastīs un aprēķinat faktisko ir sarežģiti. Bezdarbnieku nosaka pēc pazīmēm, kas raksturo cilvēka uzvedību (vēlēšanās vai nevēlēšanas meklēt darbu un strādāt), nevis pēc reģistrācijas. Bet faktiski bezdarba limeni nosaka tieši pēc reģistrācijas. Lai aprēķinātu bezdarba līmeņi valstī, iedzīvotājus sadala trīs grupas:
- bērni un pusaudži līdz 16 gadiem, kā arī pieaugušie darba nespējīgie, kas nevar iekļauties darbaspēka tirgū;
- darbaspējīgie cilvēki, kuri vai nu nevar, vai negrib iekļauties darbaspēka tirgū. Tā, piemēram, cilvēki, kas dien aktīvajā karadienestā vai cietumā to nevar, bat ir arī tādi, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas strādāt;
- cilvēki, kas grib un vēlas strādāt, tāpēc šī cilvēku grupa praktiski veido darbaspēka piedāvājumu.…
