Valsts civildienesta vispārējs raksturojums
Valsts civildienests ir viena no valsts dienesta nozarēm. Saeima 2000.gada 7.septembrī pieņēma “Valsts civildienesta likumu”, kas stājās spēkā ar 2001.gada 1.janvāri. Šajā likumā kā arī citos tiesību aktos nav dota valsts civildienesta definīcija.Profesors K.Dišlers savos darbos sniedz šādu valsts civildienesta definīciju: “Valsts dienests ir publiski – tiesisks stāvoklis, kurā atrodas personas, kam uzticēta valsts uzdevumu pildīšana.” Savukārt cits jēdziena “Civildienests” skaidrojums ir sekojošs: “Valsts profesionāli sagatavotu valsts ierēdņu nepolitisks kopums, ar kura palīdzību tiek panākta uzdoto valsts funkciju un politisko lēmumu realizācija. Politiskām valdībām mainoties, civildienests ir patstāvīgs un uzkrāj sevī pieredzi un praksi, saglabā valstisko darbību pectecību.”
Valsts civildienesta vadība ir Valsts civildienesta pārvalde, kuru pilnvarojis Ministru kabinets. Civildienesta pārvalde “īsteno valsts politiku valsts civildienestā.”
Valsts civildienestam jāpastāv visās valsts pārvaldes iestadēs, jo tās visas veic valsts pārvaldes funkciju īstenošanu.
Ar personālsastāva sagatavošanu valsts civildienesta vajadzībām nodarbojas Valsts administrācijas skola. Šīs skolas funkcijās ietilpst ierēdņu mācību programmas izstrādāšana un mācību procesu nodrošināšana. Pārsvarā ierēdņiem tiek piedāvāti kursi, arī konferences un pieredzes apmaiņas programmas kvalifikācijas celšanai.
Valsts civildienests – speciāli izveidota sistēma (ar šo apzīmējumu saprot struktūras, kas apveltītas ar zināmu kompetenci) valsts pārvaldes funkciju veikšanai.
Valsts civildienests ir tiesisks stāvoklis, kas raksturojas ar šajā stāvoklī nostādīto personu īpašiem pienākumiem un tiesībām. Šādu pienākumu un tiesību saturs ir valsts uzdevumu veikšana vai valsts darba darīšana.
Prakse liecina, ka valsts darbu var strādāt arī persona, kas formāli neskaitās civildienestā – nav civildienesta ierēdnis. Šīs personas parasti ieņem citus, pakārtotus ierēdņu darbam, amatus, piemēram, grāmatveži, kancelejas darbinieki, šoferi, apkopējas, ārštata darbinieki utt.
No juridiskā viedokļa personas, kas strādā valsts darbu, bet nav likumā paredzētā kārtībā ieskaitītas valsts civildienestā, nevar uzskatīt par civildienestā esošām, kaut arī strādā vienā dienestā kopā ar ierēdņiem.
Valsts civildienesta stāvoklis ir noteikts ar likumu un persona ir iecelta civildienestā ar administratīvo aktu – rīkojumu (VCL 11.pants), līdz ar to katra darbinieka stāvoklis ir tiesiski noteikts.
Valsts civildienesta likuma 1.pantā ir nostiprināti civildienesta pamatprincipi. Tie ir: valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla ierēdniecība, kas nodrošina tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību.
…
