Kopš Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas de iure 1991. gada 21. augustā Latvijā nepārtraukti ir darbojies civildienesta aparāts. 1994.gads tiek uzskatīts par civildienesta pirmssākumu Latvijas valsts pārvaldē, valsts pārvaldes augstu amatpersonu un ministru vidū vienmēr ir bijusi aktuāla diskusija par civildienesta (līdz ar to arī par Valsts civildienesta pārvaldes kā civildienesta koordinējošās un kontrolējošās iestādes) pastāvēšanas lietderību un to, vai Latvijai nevajadzētu atteikties no civildienesta vispār. Šāda satura diskusija liecina tikai par to, ka diskusiju dalībnieku vidū nav bijušas pilnvērtīgas izpratnes par civildienesta būtību un tā viennozīmīgi pozitīvo efektu ikvienā valsts pārvaldē.
Sākotnēji civildienesta darbība juridiskā aspektā balstījās uz LPSR likuma normām, taču vēlāk uz 1994. gada 21. aprīlī pieņemtā likuma Par valsts civildienestu, kā arī 2000. gada 7. septembrī pieņemto Valsts civildienesta likumu Saeimā, kurš stājās spēkā 2001.gada 1.janvārī.
Valsts civildienests ir viens no nozīmīgākajiem dienestiem valsts pārvaldes mehānismā. Tas ir uzskatāms par dienestu, jo tajā ir jāiestājas, tajā ir vērojama hierarhiskā struktūra, līdz ar to – iespēja kāpt pa karjeras kāpnēm virzienā gan uz priekšu, gan atpakaļ, gan saņemt atbalstu no valsts dažādu piemaksu un pabalstu veidā.
Valsts civildienesta uzdevums ir nodrošināt tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību un būt lojālam likumīgai valdībai, kā arī būt profesionālam un politiski neitrālam.
Civildienests sastāv no ierēdņiem, Valsts civildienesta pārvaldes, kura vada civildienestu.…