SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Pētījuma gaitā autore izdarījusi sekojošus secinājumus:
1. Mūsdienās lielākajā daļā valstu ir divpakāpju banku sistēma (arī Latvijā), kas sastāv no pirmā līmeņa bankas - centrālās jeb emisijas bankas - un otrā līmeņa bankām: universālajām komercbankām, specializētajām bankām, kā arī citām cieši saistītām kredītiestādēm.
2. Centrālās bankas visās valstīs nav vienādas, tās atšķiras, galvenokārt, ar patstāvības pakāpi, ar pārvaldes organizāciju un pēc uzbūves. Taču galvenais centrālās bankas veiksmīgas darbības iemesls ir tieši patstāvības pakāpe, t.i. neatkarība no valdības.
3. Saskaņā ar Konstitūcijas III-185. panta 2. punktu, ir noteikti Eiropas Centrālo banku sistēmas pamatuzdevumi. Par galvenajiem pamatuzdevumiem tiek uzskatīti: monetārās politikas īstenošana, valūtas maiņu operāciju veikšana, valūtas rezervju pārvaldīšana, kā arī norēķinu sistēmas darbības regulēšana.
4. Monetārā politika var būt aktivizējoša vai ierobežojoša. Aktivizējošas monetārās politikas mērķis ir palielināt naudas piedāvājumu, jo tiek samazinātas procentu likmes vai arī ir atviegloti kredītnoteikumi. Savukārt ierobežojošas monetārās politikas rezultātā naudas piedāvājums tiek samazināts, (pieaug procentu likmes vai ir stingrāki kredītnoteikumi).
5. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu „Par Latvijas Banku”, Latvijas Republikas centrālā banka ir Latvijas Banka, kuras galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī
6. Likumā „Par Latvijas Banku” rakstīts, ka Latvijas Banka savā darbībā ievēro Eiropas Centrālās bankas normatīvos aktus un norādījumus atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem.
7. Monetārā politika Latvijā tiek īstenota, izmantojot rezervju prasības, tirgus operācijas un pastāvīgās finanšu resursu aizņemšanās un noguldīšanas iespējas.
8. Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas procentu likme ir zema, tikai 3,500 % gadā un likme nav mainītā kopš 2010.gada marta beigām. Tas nozīmē, ka Latvijas Banka joprojām īsteno stimulējošo monetāro politiku valstī.
9. Pildot finansiālo norēķinu vadības un kontroles funkciju valstī, centrālā banka ir banku banka. Tās svarīgs uzdevums ir organizēt un nodrošināt naudas norēķinu sistēmu valstī, vadīt, uzraudzīt, kontrolēt tās pakļautībā esošo kredītiestāžu darbību.
10. 1995.gada komerckrīze Latvijā mudināja jau 2001.gadā dibināt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kura atbrīvoja Latvijas Banku no komercbanku pārraudzības, atvieglojot valsts centrālās bankas darbu.
11. Kopš 1994. gada februāra vidus Latvijas Banka, neoficiāli piesaistīja lata kursu SDR valūtu grozam, taču ar 2005.gada 1. janvāri ir mainīta lata piesaiste no SDR uz eiro.
12. Pasaules finanšu krīzes laikā, kas ļoti smagi ietekmēja arī Latvijas tautsaimniecību, reaģējot uz ekonomiskās aktivitātes straujo kritumu, inflācijas samazināšanos un zemo kreditēšanas tempu, 2009. gada Latvijas Banka divreiz pazemināja refinansēšanas likmi un arī noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmi, tādējādi, īstenojot stimulējošo monetāro politiku valstī.
Ņemot vērā secinājumus, autore iesaka:
1. Tā kā pasaulē šobrīd valda finanšu krīze, autore uzskata, ka tieši šādā situācijā ir aktīvi jādarbojas Eiropas centrālajām bankām, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos, tām vajadzētu izveidot neatkarīgu komisiju, kura pētītu centrālo banku darbību un izstrādātu priekšlikumus, ātrākai un efektīvākai krīzes radīto seku novēršanai.
…
