Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:677232
 
Vērtējums:
Publicēts: 13.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Valsts    4
1.1.  Valsts būtība un loma    4
1.2.  Valsts uzdevums    5
1.3.  Valsts funkcijas    6
1.3.1.  Iekšējās funkcijas    6
1.3.2.  Ārējās funkcijas    7
1.4.  Valsts forma    7
1.4.1.  Politiskie režīmi    7
1.4.2.  Valsts iekārtas forma    7
1.4.3.  Valdīšanas formas    8
2.  Varas dalīšana    9
2.1.  Likumdevējvara – parlaments    9
2.1.2.  Kā parlamentu izvēlē?    9
2.1.3.  Parlamenta struktūra    11
2.1.4.  Likumdošanas process    13
2.2.  Izpildvara – valdība    14
2.3.  Tiesu vara    16
2.3.2.  Tiesu darbības sfēra    16
2.3.4.  Kā nodrošina tiesnešu neatkarību?    17
2.3.5.  Tiesu sistēma    18
2.3.6.  Tiesa kā konstitucionālas kontroles institūcija    18
  Secinājumi    20
  Izmantotā literatūra    21
  Pielikums    22
Darba fragmentsAizvērt

2.3.6. Tiesa kā konstitucionālas kontroles institūcija
„Trešā vara” savu likumības sargātājas lomu pilnā apjomā var veikt tikai tad, ja likumību atjaunot tai ir ļauts ne tikai privātpersonu, sabiedrisko un privāto organizāciju, bet arī jebkuras valsts institūcijas un amatpersonas darbībā. Parlamentārieši, pieņemdami jaunu likumu, var neievērot vai pārkāpt konstitūciju. To pārkāpt var arī valdība un prezidents, un demokrātiska iekārta tiesu sistēmai piešķir tiesības atcelt konstitūcijai neatbilstošus likumus, lēmumus un rīkojumus.
Šai nolūkā var pastāvēt arī speciāla tiesa. Vācijā, piemēram, ir izveidota Konstitucionālā tiesa, Francijā šādu tiesu sauc par Konstitucionālo padomi. Līdzīgas speciālās tiesas pastāv Austrijā, Krievijā, Itālijā, Lietuvā.
Latvijā Satversmes tiesa izveidota 1996. gadā. Tās kompetencē ir lietas par likumu un Saeimas pieņemto lēmumu, kā arī Ministru kabineta, ministriju, pašvaldību pieņemto normatīvo aktu atbilstību Satversmei. Ja Satversmes tiesa kādu likumu vai normatīvo aktu atzīst par neatbilstošu Satversmei, tas zaudē spēku.
Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, tos apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Trīs kandidatūras izvirza Saeimas deputāti, divas – Ministru kabinets un vēl divas – Augstākās tiesas plēnums [2. Lit. sar.].

Secinājumi
Valsts izteikti atšķiras no visām citām sabiedriskām organizācijām.
Lai valsti vispār varētu nosaukt ar terminu „Valsts”, tad tai obligāti ir jābūt neatkarīgai.
Mūsdienās neatkarība nav absolūta, jo valstīm savā starpā ir dažādi līgumi.
Valsts ir sarežģīts mehānisms, ko ir jāmāk vadīt un pārvaldīt.
Valsts vajadzīga, lai sabiedrībā varētu uzturēt kārtību.
Valsts ir tautas kopīgas gribas izpausme.
Valsts ir mehānisms, kas saskaņo dažādu sabiedrības sociālo grupu (šķiru, slāņu, nāciju u.c.) intereses.
Katrai valstij uzdevums ir kāda sociāla, politiska, ekonomiska vai cita mērķa sasniegšana.
Lai sasniegtu valsts uzdevumus, ir jāīsteno iekšējās un ārējās valsts funkcijas.
Visa tauta nevar piedalīties likumu veidošanā, tāpēc tā likumdošanas tiesības deleģē saviem pārstāvjiem.
Īpaša vieta valstī ir tiesai jeb „trešajai varai”. Tā nodrošina tiesisko kārtību.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1237023
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties