Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Visparīga nodaļa | 4 |
2. | Valsts budžeta 2003.gadam veidošanas process | 5 |
3. | Valsts budžeta 2003.gadam izdevumu plānošanas galvenie elementi | 5 |
3.1. | Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumu pārskatīšana un prioritāro pasākumu plānošana | 5 |
3.2. | Valsts ilgtermiņa saistību – ārvalstu finanšu palīdzības programmu līdzekļu, investīciju un pārējo ilgtermiņa saistību plānošana | 6 |
3.3. | Ārvalstu (Eiropas Savienības) finanšu palīdzības līdzekļu plānošana valsts budžetā | 6 |
3.4. | Darba samaksas plānošana | 6 |
3.5. | Valsts budžeta aizdevumi | 7 |
4. | Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi | 7 |
5. | Valsts investīciju projektu finansēšana 2003. gadā | 8 |
5.1. | Valsts aizsardzība | 10 |
5.2. | Transports un ceļi | 10 |
5.3. | Valsts drošība un tieslietas | 11 |
5.4. | Valsts pārvalde, ekonomiskā un finanšu vadība | 11 |
5.5. | Sociālās sfēras attīstība | 11 |
5.6. | Lauku attīstība | 12 |
6. | Pašvaldību budžeti | 12 |
7. | Valsts parāda vadība | 15 |
7.1. | Finansēšanai ieteiktie aizņēmumi | 15 |
7.2. | Valūtu riska vadība | 16 |
7.3. | Procentu likmju riska vadība | 16 |
7.4. | Likviditātes riska vadība | 17 |
7.5. | Aktīvu un sadarbības partneru riska vadība | 17 |
7.5.1. | Sadarbības partneru riska vadība | 17 |
7.5.2. | Aizdevumu un kredītriska vadība | 17 |
7.6. | Sistēmu un operāciju risku vadība | 17 |
7.7. | Valsts parāda vadības uzdevumi | 17 |
7.8. | Valsts iekšējais parāds | |
7.9. | Valsts ārējais parāds | |
Sēcinājums | ||
Pielikums |
1. Vispārīgā nodaļa.
Likuma “Par budžetu un finanšu vadību” definīcijas:
Apropriācija — valsts budžeta likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, vai pašvaldības domes (padomes) lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldības budžeta ieņēmumiem.
Budžeta programma - savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās saskaņā ar šo likumu un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji. Budžeta programma var būt sadalīta apakšprogrammās.
Izdevumi - visi maksājumi no budžeta, izņemot parādu pamatsummas atmaksu.
Konsolidētais kopbudžets - valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžetu un pašvaldību speciālo budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti - tiešie savstarpējie naudas līdzekļu pārskaitījumi dažādiem budžetiem.
Mērķdotācijas - valsts budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem noteikta mērķa finansēšanai.
(1998.gada 1.aprīļa likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.04.98.)
Pamatbudžets - budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas.
Speciālais budžets — budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta.
Valsts parāds – to saistību kopējā summa naudas izteiksmē, kuru sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
Tīrais aizdevums – kopējie aizdevumi, kurus no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem piešķir juridiskajām personām valsts mērķu sasniegšanai un no kuriem atskaitīti atmaksātie aizdevumi.
Valsts investīciju programma – infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums
Budžeta mērķis ir - noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Budžetu izstrādājot, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru.
Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.
Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība ir budžeta finansiālais pārpalikums (ja ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem) vai budžeta finansiālais deficīts (ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem).
Valsts budžeta aizdevumi ir valsts budžeta līdzekļi, kas nodoti juridiskajām personām un rada tiesības rīkoties ar tiem un pienākumu atdot saņemto aizdevumu, kā arī aizdevumi no valsts budžeta pārņemto saistību pildīšanai, ja aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij. Valsts budžeta aizdevumu atmaksas veido visi atmaksātie aizdevumi.
Valsts budžeta finansiālā pārpalikuma vai finansiālā deficīta (finansiālā bilance) un tīro aizdevumu starpība veido valsts budžeta fiskālo deficītu vai fiskālo pārpalikumu (fiskālā bilance).
Budžetus iedala valsts budžetā un pašvaldību budžetos. Valsts budžets un pašvaldību budžeti sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta.
…
Valsts budžeta veidošanas process. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumu pārskatīšana un prioritāro pasākumu plānošana. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi. Pašvaldību budžeti. Valsts parāda vadība.
- Pedagogu atalgojuma sistēma un profesionālā pilnveide Somijā
- Vadības funkcijas mūsdienu skolā
- Valsts budžeta izdevumu analīze
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Konsolidētā valsts budžeta izdevumu analīze 2003.-2005.gadam
Referāts augstskolai37
Novērtēts! -
SIA "X" saimnieciskās darbības analīze
Referāts augstskolai22
-
Baltijas valstu makroekonomisko rādītāju analīze
Referāts augstskolai13
-
Latvijas budžeta sistēmas veidošana un attīstība
Referāts augstskolai20
Novērtēts! -
Regresijas analīzes izmantošana ekonomikā
Referāts augstskolai30