Valsts un pašvaldību iestāžu pieņemtie lēmumi un faktiskā rīcība ikdienā ietekmē ikvienu. Tas ir ne vien saprotami, bet arī nepieciešami, jo tādējādi iestādes īsteno publiskās varas funkcijas visas sabiedrības interesēs. Tomēr valsts un pašvaldību iestādes nereti savas funkcijas veic nepienācīgi, nepamatoti vai citādi prettiesiski. Piemēram, iestāde bez pietiekama pamatojuma atsakās izsniegt komersantam atļauju vai licenci, iestāde atsakās reģistrēt komercsabiedrību, policija prettiesiski evakuē transporta līdzekli, indivīds tiek prettiesiski izraidīts no valsts, indivīdam nepamatoti tiek piespriests administratīvais sods utt. Tā rezultātā indivīdam var tikt nodarīts kā materiāls zaudējums, tā personisks un morāls kaitējums. Šādos gadījumos indivīdam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, kas administratīvajā procesā ir viens no valsts atbildības veidiem publisko tiesību sfērā.
Zaudējumu atlīdzību administratīvajā procesā nosaka vairāki normatīvie tiesību akti, tajā skaitā Latvijas Republikas Satversme. Šajā darbā esmu apskatījusi valsts atbildības tiesisko regulējumu Administratīvā procesa likumā un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likumā, kā arī sīkāk izanalizējusi zaudējumu atlīdzības tiesiskos pamatus un atlīdzinājuma apmēra noteikšanu gan attiecībā uz mantisko zaudējumu atbilstīga atlīdzinājuma noteikšanu, gan uz personiskā un morālā kaitējuma atbilstīga atlīdzinājuma noteikšanu.…