Pēdējā laikā diezgan daudz tiek runāts par korupciju, tiek veikti pētījumi par tās rašanās cēloņiem, tiek piesaistīta sabiedrības uzmanība korupcijas problēmai. Tikpat daudz tiek kritizēta Latvijas Republikas normatīvā bāze, nereti lēnais likumdevēja – Saeimas darbs korupcijas novēršanas jomā un tiesību aizsardzības iestāžu spējas to novērst.
Korupcija un līdz ar to neefektīva valsts pārvalde traucē nostiprināt likuma varu, apdraud Latvijas ekonomisko attīstību, samazina investīcijas, pasliktina infrastruktūru un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, līdz ar to arī tautsaimniecības konkurētspēju.
Uzskatu,ka Latvijas Republika korupcijas novēršanas jomā ir maz paveikts, tomēr par šī procesa uzsākšanu var uzskatīt 1995.gada 25.oktobri, kad stājās spēkā Korupcijas novēršanas likums.1
Kā galvenos korupcijas cēloņus ir jāmin – normatīvo aktu pretrunas, caurspīdīguma neesamība, pilsoniskās sabiedrības trūkums, vāja tiesu sistēma, u.c. “Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju nespēj saskaņot savas dabiskās vēlmes – dzīvot godīgi un pēc iespējas labākos materiālajos apstākļos. Lielākajai iedzīvotāju daļai nav iespējams, godīgi strādājot un ievērojot likumus, kļūt pārtikušiem tik ātri, cik mēs to vēlētos. Lai pēc iespējas ātrāk kļūtu turīgāki, daļa no mūsu līdzcilvēkiem pārkāpj likumus un savu mērķu sasniegšanai izmanto koruptīvas metodes. Tādējādi gribas apgalvot, ka korupcijas pamatcēlonis Latvijā ir ļoti zemais valsts tautsaimniecības attīstības līmenis un iedzīvotāju nabadzība.” 2
Rakstot kursa darbu izmantoju, juridiskā literatūru, LR normatīvos aktus un starptautiskos dokumentus,kā arī informāciju,ko var iegūt Internetā . Analizējot sabiedrības uzskatu veidošanos korupcijas jomā Latvijā, lielu vērību pievērsu masu informācijas līdzekļu sniegtajai informācijai televīzijā, radio un presē.
Kursa darba mērķis bija atrast valsts atbildības nozīmīgumu korupcijas novēršanas jautājumā, izzināt korupcijas būtību, veidus, rašanās cēloņus, risinājumus cīņai ar to, uzsvaru liekot uz valsts atbildību šajā jautājumā.
Kursa darrba uzdevums noskaidrot, cik daudz ir paveikts jautājumos par korupcijas atklāšanu, apkarošanu,vērtēt likumdošanas ietekmi šajā jautājumā, kā jau esošie normatīvie akti darbojas šajā procesā, kāda pastāv kontroles sistēma, kādi varētu būt risinājumi.
1.Valsts atbildības jēdziens
Tisiskā valstī ir jābūt ne tikai normatīvajiem tiesību aktiem,bet arī konkrētam mehānismam, kas paredz, kā indivīds var aizsargāt savas tiesības tajos gadījumos, kad valsts pārvaldes iestādes darbības vai bezdarbības rezultātā tam tiek nodarīts zaudējums.
Dažu valstu konstitūcijās valsts( valsts pārvaldes iestāžu) un valsts pārvaldes darbinieku ( amatpersonu) atbildība ir noteikta tieši. Latvijas Republikas Satversmē, līdzīgi kā citu valstu konstitūcijās, ikviena cilvēka tiesības uz atlīdzinājumu ir formulētas vispārīgi, .i., skaidri nenosakot, kas atbildīgs par valsts pārvaldes iestādes darbību vai bezdarbību. Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešais teikums nosaka:
„Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu”.…
