Valsts vienmēr ir izpildījusi zināmas ekonomiskas funkcijas. Valsts funkcijas var būt visai plašas – sākot ar cilvēka un viņa īpašuma aizsardzību, naudas kalšanu un tās apgrozības nodrošināšanu, beidzot ar ekonomiskās uzvedības noteikumu izstrādāšanu gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Tomēr jāatceras, ka valsts galvenais uzdevums ir regulēt ekonomiskos procesus sabiedrībai vēlamā virzienā – tāda ir mūsdienu ekonomikas izpratnes dominante.
Ekonomiskā attīstība ir klupšanas akmens, jo īpaši postsociālisma valstīs, kuras ir neapmierinātas ar savu vietu pasaules valstu ekonomikas attīstības līmeņa ranga tabulā un vēlas pēc iespējas ātrāk panākt nokavēto. Ambīcijas bieži vien ir lielākas par potenciālajām iespējām, kas gan arī nav nemaz tik peļami, jo, lai pārvarētu otrās vai trešās valsts statusu, ir jāizvirza augsti uzdevumi. Lai nodrošinātu ekonomisko attīstību, kā liecina teorija, ir divas galvenās makroekonomikas politikas:
monetārā (naudas – kredīta);
fiskālā ( budžeta – nodokļu)1.
Katrai no šīm politikām ir sava specifika un tās risina autonomas problēmas, tomēr šo politiku spēks izpaužas vienotā sistēmā. Praktiski nav tāda makroekonomiskā jautājuma, kas nebūtu saistīts ar monetāro vai fiskālo politiku.
Kursa darba mērķis ir izpētīt valsts aizņēmumus un to ietekmi uz ekonomisko attīstību.
Lai realizētu izvirzīto mērķi, tiek noteikti šādi uzdevumi:
1.Apskatīt valsts budžetu, tā deficīta rašanās iemeslus un segšanas veidus – valsts aizņēmumus, to nepieciešamību un būtību;
2.Izanalizēt valsts parādu un tā ietekmi uz ekonomiku;
3.Izstrādāt secinājumus un priekšlikumus.…