Speciālistu vidū Jāņa Endzelīna vārds ir pazīstams visā pasaulē; pēc nopelniem latviešu valodas un citu baltu valodu pētīšanā viņam līdzīgu grūti atrast.
J. Endzelīns ir Valmieras novada Kauguru zemnieka dēls. Mācījies vispirms Kauguru pagastskolā, pēc tam Valmieras apriņķa skolā. Liekas, ka jau tad viņš nolēmis kļūt par valodnieku, jo pats uz savu roku sācis mācīties grieķu valodu. Mācīdamies Rīgā klasiskajā ģimnāzijā, J. Endzelīns tā apguvis grieķu un latīņu valodu, ka varējis pat šo to sadzejot šais valodās. Ģimnāzijas laikā viņš patstāvīgi mācījies arī leišu valodu. (Jāpiebilst, ka Endzelīns lietoja tikai vecu veco tautas nosaukumu leiši. Tas ir vienīgais šās tautas nosaukums arī latviešu tautasdziesmās.)
1893. gada rudenī J. Endzelīns iestājas Tērbatas universitātē studēt klasisko filoloģiju. Jau studiju gados nobriest nodoms pētīt latviešu valodu, taču tolaik nevienā universitātē nebija iespējams studēt baltu valodas, kaut arī baltu valodu lielā nozīme indoeiropiešu valodu pētīšanā sen jau bija zināma. Tāpēc pēc klasiskās filoloģijas nodaļas beigšanas J. Endzelīns paliek turpat Tērbatā studēt slāvu filoloģiju, jo slāvu valodas baltu valodām ir vistuvāk rada.
Būdams vēl students, J. Endzelīns sāk publicēt rakstus par latviešu valodas jautājumiem. Viņa raksts par triju intonāciju sistēmu latviešu valodā (1897) tūlīt saista speciālistu uzmanību. Studiju gadu raksti publicēti ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs.
1900. gadā J. Endzelīns pabeidz slāvistikas studijas. Izcilo spēju un plašo zināšanu dēļ viņš tiek atstāts Tērbatas universitātē sagatavojies zinātniskajam darbam slāvistikā un indoeiropiešu valodu salīdzināmajā valodniecībā. 1903. gadā J. Endzelīns sāk docēt salīdzināmās valodniecības priekšmetus. 1905. gadā tiek aizstāvēta maģistra disertācija par latviešu valodas prievārdiem. Gadu vēlāk iznāk šā darba otra daļa, kur aplūkoti priedēkļi.
Kopā ar K. Mīlenbahu sarakstītā "Latviešu gramatika" (1907) ir pirmā īsti zinātniskā gramatika, kas stipri ietekmējusi visu turpmāko latviešu valodas attīstību.
1909. gadā J. Endzelīns no Tērbatas pāriet strādāt uz Harkovas universitāti, kur nostrādā līdz 1920. gadam. Pēc viņa paša atzinuma Harkovas periods bijis ražīgākais posms viņa dzīvē. Harkovas universitātē J. Endzelīns lasījis dažādus zinātniskus kursus - ievadu valodniecībā, indoeiropiešu valodu salīdzināmo gramatiku, ģermāņu valodu salīdzināmo gramatiku, vadījis nodarbības senprūšu, leišu, senarmēņu, senislandiešu, senīru, gotu un citās valodās. Līdzās docētāja darbam viņš intensīvi strādā zinātnisku darbu. 1912. gadā viņš aizstāv doktora disertāciju par baltu un slāvu valodu attieksmēm, publicē šai laikā daudzus rakstus, vasarās brauc uz Latviju un vāc izlokšņu materiālus.
…
