Valodniecības zinātne un tās nozares

Fonētika (no grieķu vārda φωνή - "skaņa" vai "balss") ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka runas skaņas. Tā nodarbojas ar runāto skaņu fizikālajiem raksturlielumiem, to radīšanas fizioloģiju, klausītāja uztveri un neirofizioloģisko izpratni. Salīdzinājumam fonoloģija, kas ir nepieciešama pilnīgai fonētikas izpratnei, pēta valodai specifiskas skaņu sistēmas un skaņu modeļus, kas piemīt atsevišķām mutvārdu valodām. Kaut arī fonoloģija stingri bāzējas fonētikā, tā tomēr ir atsevišķa valodniecības nozare, kas nodarbojas ar psiholoģiski reālām, abstraktām skaņu vienībām (fonēmām) un to individuālajām fizikālajām īpašībām, kas nodrošina saprotamu atšķirību starp šīm skaņām, kā arī saprotamu atšķirību starp šādu skaņu grupām. Fonētika nodarbojas ar reāli izrunātu skaņu fiziskajiem raksturojumiem, nevis ar kontekstiem, kādos šīs skaņas tiek lietotas valodās vai veidiem, kādos šie fiziskie raksturojumi var mainīties atkarībā no konteksta. (Šī pēdējā parādība ir fonoloģijas pētījumu subjekts: šie skaņu varianti, kuri mainās atkarībā no valodai specifiskām situācijām, fonoloģijā tiek saukti par alofoniem.)…