Ievads
Bez valodas nav domājama cilvēku sabiedrība. Ar valodu cilvēki sazinās, izsaka domas, jūtas, pārdzīvojumus, pamudina cits citu uz noteiktu rīcību. Valoda dod iespēju saglabāt kultūras mantojumu un to, kas saglabāts, apgūt un izmantot pēc gadu tūkstošiem.
Valoda ir sarežģīta sistēma. Pamatvienība šajā sistēmā ir vārds. Vārds ir domāšanas un domu izteikšanas līdzeklis. Izvēloties vajadzīgos vārdus, sakārtojot tos vārdu savienojumos un teikumos atbilstoši gramatikas likumiem, pasakām savas domas citiem. Tās var ietvert gan mutvārdu, gan rakstu formā.
Valoda pati ietver vairākus būtiskus priekšnosacījumus, kuri ir stilu daudzveidības pamats gan valodas rakstu, gan runas formā, gan nesaistītā, gan saistītā valodā. Latviešu valodas parādību stilistiskās potences ir bagātas un daudzveidīgas.
Stilistikas sākotne meklējama antīkajā pasaulē, bet vēl joprojām nav izveidojušies vienoti uzskati par stilistikas objektu, saturu un uzdevumiem.
Vārdu stils kā terminu izmanto gan valodniecībā, gan arī citās zinātņu nozarēs, plaši izmanto mākslas zinātnēs.
Katrai zinātnes nozarei ir savs pētīšanas objekts, un ja stilistika pretendē uz kļūt par tādu, tad tai vajag būt savam pētīšanas objektam.
Ka vispār pastāv šādas valodas parādības, tas jau sen bija zināms, bet nosacītais termins valodas līmenis un tā izpratne ir pēdējo gadu desmitu valodnieku domāšanas darba rezultāts.
Valodas stila jēdziens
Valodas stils ir vēsturiski izveidojusies valodas forma, kas atšķiras no citām formām ar valodas līdzekļiem un vārdu lietojuma biežumu. Katram valodas stilam ir raksturīga leksisko, morfoloģisko un sintaktisko izteiksmju līdzekļu atlase. Norobežot vienu valodas stilu no otra bieži vien nav iespējams.
Valodas stili ir literārās valodas paveidi. Valodas stili veidojas vienlaicīgi ar rakstu valodas rašanos. Funkcionālos stilus veido visi valodas strukturālie elementi: fonēmas, morfēmas, vārdi, to vēsturiski izveidojušies savienojumi, teikumi. Vieni un tie paši valodas elementi var būt visos stilos, bet visu attiecīgo elementu kopums un to kvalitatīvās un kvantitatīvās attiecības veido noteiktu valodas stilu.
Stilus klasificē pēc to sabiedriskajām funkcijām.
…