Valodas savdabība Andreja Upīša romānā "Zelts"

Sintaktiskās pazīmes ir veids kā pierādīt valodas savdabību teikumos. Tekstā ir vienkārši nepaplašināti teikumi „Mums visi prasa.”, „Mums vajag zināt.”, „Mēs neko nezinām.” un vienkārši paplašināti teikumi – „Viņš stūma Madei šokolādes un marmalādes kūkas.”, „Ar visu dzērumu bij manāms stiprs untraukums.”, „Pamazām viņš bija kļuvis nopietns un nemēdījās vairs.”. Tekstā ir salikti sakārtoti teikumi – „Bet šo vienīgo, tiešo vārdu viņam laikam bij grūti dabūt pār lūpām.”, „Man ir nauda, un es to varu.”, „Kā esam iztikuši, tā iztiksim, bet no tevis mums nekā nevajag.”, „Nevajag ne laupīt, ne zagt, ne zemē atrast.”. Tekstā ir arī salikti pakārtoti teikumi – „Viņš domā, ka visi tie, ka visi tie, kam naudas pilnas kabatas, to savām rokām sastrādājuši!”, „Kas visu pats negrib laist, tam izsit un tikpat izbārsta zemē.”, „Labāk tad bārsti pats un negaidi, lai tev ar varu noņem.”.…