Mana studiju darba tēma – “Valodas kļūdas darījumtekstos”.
Mums katram dzīves laikā nākas saskarties ar visdažādākajiem darījumtekstiem. Katram pašam kādreiz vajag uzrakstīt iesniegumu, paskaidrojumu, pilnvaru vai kādu citu dokumentu. Ar dažādiem dokumentiem mēs ikdienā saskaramies gandrīz visur – skolās, pagastu padomēs, pilsētu domēs, bankās, presē un daudz kur citur.
Rakstot dokumentus, ir ļoti svarīgi zināt, kā uzrakstīt pareizi, skaidri, lai nerastos dažādi pārpratumi un neskaidrības. Taču bieži vien netiek ievērotas lietišķo rakstu izveides prasības, jo rakstītājam nav izpratnes par dažādu dokumentu veidiem, specifiku un mērķiem. Rodas arī gramatiskās un leksikostilistiskās kļūdas. Tādēļ bērniem jau pamatskolas klasēs būtu jāatvēl lielāks stundu skaits biežāk lietojamo darījumtekstu pareizas rakstīšanas mācīšanai. Pagaidām skolās tas tiek mācīts ļoti vispārēji un virspusēji. Tieši tādēļ pamatskolas skolēnu rakstītajos iesniegumos un paskaidrojumos sastopamas rupjas interpunkcijas, ortogrāfijas un, jo īpaši, stila un tekstveides kļūdas.
Mana studiju darba mērķis – pētīt, sagrupēt un analizēt raksturīgākās kļūdas darījumtekstos, par pamatu ņemot Ludzas rajona Salnavas pamatskolas skolēnu rakstītos darījumtekstus (galvenokārt iesniegumus un paskaidrojumus), kā arī Salnavas pagasta padomes un zemnieku saimniecības “Zelta sala” darījumrakstus.
Studiju darbs sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā es pievērsos darījumraksta jēdzienam, funkcijām un noformēšanas prasībām, bet otrajā daļā- galvenajiem kļūdu veidiem darījumrakstos. Otro daļu sīkāk sadalīju četrās apakšnodaļās atbilstoši kļūdu veidiem. Katrā apakšnodaļā ir minēti piemēri no darījumrakstiem, kuros ir valodas kļūdas, pareizais variants un teorētiskais pamatojums.
Rakstot studiju darbu, izmantoju daudzveidīgu teorētisko literatūru. Pirmajā daļā “Darījumraksta jēdziens, funkcijas, noformēšanas prasības” kā teorētisko materiālu izmantoju R. Kolužas grāmatu “Darījumraksti” (1996) un I. Kalves – “Jaunās paaudzes lietvedība” (2002). I. Kalves grāmatā ir daudz plašāks un izsmeļošāks teorētiskais materiāls. Taču R. Kolužas grāmata ir nozīmīga ar to, ka tajā ir vienkāršāka un saprotamāka valoda.
Tā kā otrā daļa manā studiju darbā ir galvenā daļa, tajā izmantotās teorētiskās literatūras ir vairāk un tā ir daudzveidīgāka. Šajā daļā es izmantoju dažādas skolu mācību grāmatas ( piemēram, Lāce R. Latviešu valoda 10. – 12. klasei. R. – Zvaigzne ABC, 1995; Veckāgana V. Latviešu valoda 7. klasei. Izd.-Lielvārds,2001), vārdnīcas ( piemēram, Bankavs A. Saīsinājumu vārdnīca. R. – Avots, 2003; Latviešu valodas vārdnīca. R. – Avots, 1998, 2. izdev.; Svešvārdu vārdnīca. R. – Jumava, 1999), Latviešu valodas kultūras jautājumu vairākus laidienus, LR Valsts Valodas centra izdevumu “Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā” (1998) u. c.
Savā studiju darbā es izmantoju aprakstošo pētniecības metodi.…