Ar valodu nākas saskarties ikkatram cilvēkam. Valoda ir neatņemama un līdz ar to arī mūsdienās pierasta lieta, ka sazināmies ar valodas palīdzību. Ar valodu sazinās visā pasaulē.
Dažām no pasaules valodām ir ineterasanta izruna, rakstīšana un klausīšanās, kad tajās sazinās, bet dažas ir vienkāršas, grūtas un izsmalcinātas kā, piemēram, franču valoda.
Mūsdienās ir jāzin vairākas valodas, kura tuvāka vai ne tik tuva sirdij, bet jāzin. Un latviešu valoda nav no tām vieglākajām.
Valodu var aplūkot dažādi. Ja uzklausītu tikai to, kā mūsu valodu vērtējuši un nievājuši okupanti un viņu pakalpiņi, tad var iebraukt dziļā purvā. Neviens neiebilst, ka lielo tautu pilsoņi lepojas ar savu valodu plašo pielietojumu, bet tas nedrīkst būt par iemeslu citu valodu noniecināšanai. Vēl jo vairāk tas nav jādara pašiem latviešiem.
Mūsu valoda šī jēdziena plašā izpratnē ir “mūsu brīvība”, par kuru latvieši ir cīnījušies daudzus gadus.
Savā darbā es runāšu par valodu kā tādu, tās interesantumu un skaistumu, kas izpaudīsies dzejoļos un latviešu tautasdziesmās.
Labprāt rakstu šo referātu, jo esmu maz interesējusies par literatūru un mūsu valodu, un man bija interesanti meklēt informāciju par to un uzzināt ko jaunu.…