Valoda un valodas politika Norvēģijā

Vairāk nekā 99 % no Norvēģijas iedzīvotājiem runā valsts valodā. Sāmu valodā, kas ir tuva somu valodai, runā apmēram 0.9 % no Norvēģijas iedzīvotājiem.
Norvēģijas oficiālā valoda ir norvēģu valoda, kas ir ziemeļģermāņu valoda un ir ļoti tuva dāņu un zviedru valodām. Lielākoties norvēģu, dāņu un zviedru valodu pārvaldītāji var viegli saprasties savā starpā.
Norvēģijas ģeogrāfija un cilšu apmetņu izvietojums ir bijis par iemeslu milzīgam skaitam vietējo un reģionālo dialektu, kuriem arī mūsdienās ir stabilas pozīcijas valsts sabiedrībā. Pastāv divas oficiālās norvēģu valodas rakstu versijas – Bokmål (“bukmols”), kuras pamatā ir dāņu valodas leksika un gramatika, bet norvēģu valodas fonētika, un Nynorsk (“jaunnorvēģu” valoda), kuru apmēram 1850. gados izveidojis valodnieks Īvars Osens (Ivar Aasen), sintezējot norvēģu valodas dialektus. Norvēģijā vairāk izplatīts “bukmols”.
Vēsturiski, „bukmols” ir norveģizēts dāņu valodas variants, kamēr „nīnorsks” ir valoda, kas balstīta norvēģu valodas dialektos un ir pūristiska opozīcija dāņu valodai. Pašlaik novārtā atstātā valodas politika – savienot „bukmolu” un „nīnorsku” vienā kopējā valodā, sauktā
”samnorsk”, caur vairākām izrunas reformām, ir radījusi plašu spektru abu valodu variantu.…