Par cilvēku spriež pēc daudziem faktoriem: fiziskā veidola, apģērba, uzvedības, runas veida. Ar savu valodu cilvēks var piesaistīt citus, taču var arī, tieši otrādi, atbaidīt. Šis faktors ir īpaši svarīgs cilvēkiem, kuriem ir daudz publiski jāuzstājas, tai skaitā arī politiķiem. Gan televīzijā, gan presē bieži vien var novērot, ka politiķu valoda nav tik tīra un pareiza, kā to varētu vēlēties. Apkārtējie cilvēki to pamana, un, lai cik labs patiesībā būtu politiķis, savas valodas dēļ viņš var arī zaudēt vairākus savus atbalstītājus.
Tā kā latviešu valoda mani interesē un es bieži vien esmu pamanījusi kļūdas apkārtējo cilvēku valodā, piedāvājums izvēlēties šādu zinātniski pētnieciskā darba tēmu, tas ir, pētīt, kā politiķi uzrunā savus potenciālos vēlētājus pagājušo vēlēšanu laikā, man šķita vilinošs.
Darba mērķis: izpētīt, kā politiķi uzrunā tautu priekšvēlēšanu programmās, informatīvajos bukletos un publikācijās presē.
Hipotēze: valoda ir manipulācijas līdzeklis, lai pievilinātu vēlētājus.
Darba uzdevumi:
1)iepazīties ar literatūru par pareizas valodas priekšnoteikumiem un valodas stiliem, kuri tiek lietoti vēlēšanu programmās, publikācijās un intervijās;
2)savākt un apkopot materiālus (vēlēšanu programmas, publikācijas presē, intervijas);
3)analizēt tos, novērtējot valodas pareizību, morfoloģiskās, sintaktiskās un leksiskās īpatnības;
4)izveidot aptaujas anketu;
5)veikt aptauju un apkopot datus;
6)analizēt iegūtos rezultātus.
Darbā risināmā problēma: tiks pārbaudīts, vai politiķi runā literāri pareizā valodā, kā viņi spēj ietekmēt potenciālos vēlētājus ar valodas palīdzību.
Darba aktualitāte: lai gan vēlēšanas ir pagājušas, tomēr uzskatu, ka izvēlētā darba tēma joprojām ir aktuāla, jo valoda ir viens no būtiskākajiem veidiem, kā sabiedrībai darām zināmus savus uzskatus, nodomus. Tas, kā politiķi runā, liecina par viņu attieksmi pret tautu.
Darba novitāte: tiks izpētīta politiķu valoda, vēršoties pie tautas tieši 9. Saeimas vēlēšanu laikā.
Pētījuma metodes: darbs ar literatūru, anketēšana, aprakstošā metode, analītiskā metode.
Es izvēlējos desmit partijas – „Tautas partiju”, „Zaļo un Zemnieku savienību”, partiju „Jaunais laiks”, „Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partiju”, „Politisko organizāciju apvienību PCTVL”, partiju „Visu Latvijai”, „Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa vēlēšanu apvienību”, „Tēvzemei un brīvībai/LNNK”, partiju „Saskaņas centrs” un apvienību „Dzimtene” -, lai pētītu, kā šo partiju dalībnieki stāsta par savām iecerēm, pārliecina vēlētājus, uzrunā tautu un kādas ir šo partiju vēlēšanu programmas.
Tika izveidota arī anketa, ar kuras palīdzību noskaidroju, par kuru partiju respondenti balsotu, ja būtu zināms tikai viens sauklis.
Darbam ir 3 daļas:
1.daļa ir teorētiskā – tajā ir informācija par galvenajām valodas funkcijām, par valodas kultūras līmeņiem un tiem atbilstošajām valodas pazīmēm, par publicistikas un lietišķo stilu, kurus politiķi izmanto, lai pievērstu sev uzmanību, un kādai ir jābūt pareizai valodai. Lai gan pētu runu morfoloģiskos, leksiskos un sintaktiskos līdzekļus, tomēr šos jautājumus neatspoguļoju teorētiskajā daļā, bet gan sniedzu nelielu ieskatu, analizējot kopīgo un atšķirīgo, jo darba mērķis nav analizēt pilnīgi visus leksiskos, morfoloģiskos un sintaktiskos līdzekļus, bet tikai tos, kuri lietoti visbiežāk.
2.daļa ir pētnieciskā – tajā ir analizēti apkopotie materiāli par katru partiju atsevišķi, pētītas vēlēšanu programmas, intervijas un dažādas publikācijas.
3.daļā ir apkopoti un analizēti iegūtie dati no aptaujas.…
