Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca

Valmieras draudzes baznīcu dibinājis ordeņa mestrs Villekins fon Endorps (1282.- 1287.) un arhibīskaps Johanness fon Lune (1273. - 1283.) un apdāvinājis baznīcas Valmierā, Burtniekos un Trikātā, brālības daļā.
Nav iespējams, ka Valmieras baznīcas pirmsākumus varētu attiecināt uz vēl agrāku laiku. Kristīgā ticība latviešu Autīnes pilsnovadā bija izplatījusies daudz senāk. Un kādēļ gan Autīnes tuvumā nevarēja atrasties Kristīgajam kultam veltīta celtne? Valmieras pilsēta un pils atradās vecās Autīnes tiešā tuvumā.
Takā Ziemeļu kara laikā baznīca gāja bojā ugunsgrēkā un tās sakristejā sadega daudzi seni dokumenti, šodien vairs nav nosakāmi, kādi zemes īpašumi tai piederējuši ordeņa laikā. Šī paša iemesla dēļ saglabājušies vienīgi 17. un 18.gs. būvju aprēķini un inventāra saraksti.Lielākā daļa baznīcas vēsturi apliecinoši avoti būs gājuši bojā jau 1560.gadā, jo šajā gadā nodega daļa pilsētas. Tādēļ nav jābrīnās, ka no mācītājiem, kas darbojušies pilsētā un draudzē ordeņa laikā, zināmi tikai divi ~ Hermanis 1429.g. un Heinrihs Steps 1467.g.
1525.gadā Valmierā sanāca landtāgs, kura lēmumivēl ilgus gadus iespaidoja vecās Vidzemes dzīvi. Sevišķi interesants tas bija sakarā ar dedzīgā sprediķotajā Silvestra Tegetmeijera piedalīšanos, kurš landtāga dienās atstāja Rīgu, lai ar savām dedzīgajām runām gūtu jaunus piekritējus Mārtiņa Lutera mācībai.
Jau desmit gadus pēc Tegetmeijera sprediķiem Reformācija Valmierā bija guvusi uzvaru. 1562.gada martā Valmierā minēti divi mācītāji — viens vācu, otrs latviešu draudzei. Katram no viņiem pieder pa dzimtcilvēku ģimenei.…