Dažādos gadsimtos un dokumentos atšķirīgi tiek rakstīts pilsētas nosaukums – Wolmaria, Wolmahr, Waldemer, Wolmar. Pār tā izcelšanos ir dažādas versijas, no kurām populārākās ir divas.
Viena saistīta ar Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču, kuru 1212. gadā Rīgas bīskaps Alberts ieceļ par Autīnas zemju fogtu (soģi).
Otra vēsta par Dānijas karali Valdemāru, kuram kādā kaujā ar Livonijas iedzīvotājiem uzvarēt palīdzējis no debesīm atsūtīts karogs.
Pat Indriķa hronika vēsta par Vladimira varas ienākšanu Baltijā. „Un kņazs Vladimirs (1213. sākums) devās ar tiem pašiem letiem uz Autini un pārzināja pie viņiem fogteju, līdz ordeņa brāļi apmaiņas ceļā bīskapam pilnīgi atdeva Kokneses pili un paši par Kokneses trešo daļu īpašumā dabūja Autini. Un kņazam Vladimiram viņa znota Teoderiha vietā, kad tas devās uz Vāciju, ierādīja fogteju Idumejā.”
Valmiera pastāvējusi jau XI gadsimtā. Tā ietilpa seno latgaļu apdzīvotās Tālavas teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas gāja no Rīgas jūras līča augšup pa Gauju, sadaloties aiz Valmieras divos virzienos - uz Pleskavu, Novgorodu un Tērbatu.
XII gadsimta beigās sākas feodāļu iebrukums Latvijā. 1224. gadā Valmiera nokļūst Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā, kas uzceļ Valmieras mūra pili. …