Pēc autores domām, Valkas pilsētas teritorijas plānojums ir interesants un savdabīgs ar to, ka faktiski tā ir viena lielā pilsēta kopā ar Igaunijas Republikas Valgas pilsētu.
1920. gada 1. jūlijā starptautiskā šķīrējtiesa pieņēma lēmumu par Valkas sadalīšanu starp jaunajām Latvijas un Igaunijas neatkarīgajām valstīm. 1920. gada 22. novembrī Valka atguva pilsētas tiesības un palika apriņķa centrs. 1970.gadā Latvijas Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūts un Igaunijas Valsts projektēšanas institūts kopīgi sāka izstrādāt apvienoto Valkas un Valgas pilsētu ģenerālo plānu. Tam bija jānosaka abu pilsētu tālākās attīstības perspektīva tuvākajiem 20 – 30 gadiem. Tomēr līdz šodienai maz kas no tā laika ieplānotā ir realizēts. Bijušo vieglas konstrukcijas māju - baraku vietā bija ieplānots uzcelt divas deviņstāvu mājas Blaumaņa un Tālavas ielu krustojuma rajonā. Pēc neatkarības atjaunošanas nosakot robežu starp Latviju un Igauniju, Valkas un Valgas pilsētas ekonomiskās saites pavājinājās, jo tika pārrauta autoceļu un dzelzceļa infrastruktūra, sakaru līnijas, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas. Radās daudzas sadzīviskas un citas problēmas Valkas iedzīvotājiem.
No 2007.gada 21.decembra, kad gan Latvija, gan Igaunija ir pievienojušās Šengenas līgumam, un robežas starp valstīm krita, attiecīgi Valka un Valga klūvušas „tuvākas” un vienotākas, visi jautājumi, kuri attiecās uz šo pilsētu attīstību, abām valstīm (pilsētu vadībai) būtu jārisina kopējiem spēkiem. Šī darba ietvaros tiks mēģināts analizēt Valkas pilsētas teritorijas plānojumu no vides piesārņojuma aspekta, jo pievienojoties Šengenas līgumam, Valkas ģeogrāfikais stavoklis nosaka atbildību ne tikai par Latvijas vides piesārņojuma novēršanu un mazināšanu sava teritorijā, bet arī kaimiņpilsētas Valga iedzīvotājiem.
Ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, kas veicama likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai novērtētu plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai, kā arī lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu plānošanas dokumenta izstrādāšanas procesā.…