Latvijas Republikas Satversmes 105. pants paredz tādu cilvēka pamattiesību, kā tiesības uz īpašumu, t.i., Latvijas Republikā ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašums ir pilnīgas varas tiesības pār lietu, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību (LR Civillikuma 927.pants).
Kā jau minējām mūsdienās lielu lomu ieņem īpašums un manta. Daudziem cilvēkiem līdz ar to bojājas attiecības, citi paliek zaudētājos, jo viņi nezina un nemāk likuma ietvaros pareizi sadalīt kā matu, tā arī savu īpašumu. Likumi ir jāpārzina, lai varētu tos precīzi piemērot. Tāpēc, ja dzīvē gadās saskarties ar īpašumu vai mantas dalīšanu, būtu labi zināt, ko darīt un kā palīdzēt arī citiem ar radušos situāciju. Mums šī tēma šķita interesanta, tāpēc esam nolēmušas par to rakstīt.
Darbā tiks aprakstīts valdījuma jēdziens, valdījuma veidi, valdījuma iegūšana, valdījuma izbeigšana, kā arī valdījuma aizsardzība.
Par valdījumu juridiskajā literatūrā tiek uzskatīta faktiskā vara pār lietu, lietas turēšana pie sevis, savā saimniecībā, kas arī parasti dod iespēju fiziskai un saimnieciskai darbībai uz lietu.
Faktiskā vara nozīmē, ka ķermeniska lieta reāli atrodas valdītāja pilnīgā varā. Šī faktiskā vara pieder arī turētājam.
Savukārt LR Civillikuma 875. pants nosaka, ka valdījums ir tiesībām atbilstoša faktiska vara . Valdījuma priekšmets var būt kā lietas šaurākā nozīmē t.i. ķermeniskas tā arī bezķermeniskas lietas t.i. tiesības.
Valdījuma tiesības ir īpašniekam likumā nodrošināta iespēja lietu turēt pie sevis. Tomēr “valdījums” nav jāsaprot burtiski – tā, ka personas valdījumā esošās lietas nepārtraukt atrodas pie tās. Tā, piemēram, ja pilsonis uz laiku atstāj savu dzīvojamo māju, dzīvokļa iekārtu vai citu mantu, aiziedams uz darbu vai aizbraukdams atvaļinājumā, tad prezumējams, ka minētā manta atrodas šā pilsoņa valdījumā, ja vien viņš to pēc līguma nav nodevis kādam citam glabāšanā vai apsardzībā1. Valdījums pēc savas būtības ir faktiskas varas institūts un pastāv paralēli īpašumam kā tiesiskas varas institūtam. Prof. V. Sinaiskis ir norādījis: “Kā romiešu, tā arī tagadējās tiesībās ir grūti atrisināmas jautājums – kas attaisno šī institūta pastāvēšanu? Šeit ir daudz teoriju, no kurām patlaban dominē publiskās intereses vai apgrozības teorija. Ir konstatējams, ka lietu tiesībās ne katru reizi faktiskais stāvoklis sakrīt ar tiesisko, tāpēc arī lietu tiesībās šis faktiskais stāvoklis ir jāregulē”. …
